Pirmajā pusgadā nodokļu ieņēmumu izpilde pārsniegusi plānu par 3%

Ministrijas speciālisti vērtē, ka nodokļu ieņēmumu izpilde pirmajā pusgadā bija salīdzinoši laba, taču tā bija atšķirīga pa nodokļu veidiem - ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem pārsniedza plānu, savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi bija atbilstoši plānotajam.

Šā gada pirmajā pusgadā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, palielinājās par 138,7 miljoniem latu jeb 6,5% salīdzinājumā ar 2012.gada atbilstošo periodu. Būtiskāko pieaugumu - par 55,7 miljoniem latu jeb 8,3% - nodrošināja ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā. Pieaugumu par 33,2 miljoniem latu jeb 7,8% nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un par 26,2 miljoniem latu jeb 4,9% - pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi.

Savukārt ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības pieauga par 157,6 miljoniem latu, kas pamatā šogad veidoja konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu. Eiropas Komisija šos ieņēmumus pārskaita Latvijai, lai tā finansētu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada sešos mēnešos pieauga par 182,4 miljoniem latu jeb 7%, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu. Lielākais pieaugums bija uzturēšanas izdevumiem - par 159,2 miljoniem latu jeb 6,5%, kur palielinājās tādas pozīcijas kā subsīdijas un dotācijas par 52,3 miljoniem latu jeb 10,8%. Izdevumi precēm un pakalpojumiem auga par 32,8 miljoniem latu jeb 9,6%, atlīdzībai - par 32,8 miljoniem latu jeb 5,8%, iemaksas ES budžetā kāpa par 22,4 miljoniem latu jeb 27,8%. Savukārt kapitālie izdevumi auga lēnāk - par 23,3 miljoniem latu jeb 14,1%.

Lai gan nodokļu ieņēmumu izpilde norit atbilstoši plānotajam, būtu jāņem vērā pastāvošie riski saistībā ar neskaidrību par AS "Liepājas metalurgs" turpmāko darbību. "Tādēļ, vērtējot vispārējās valdības budžeta izpildi šajā gadā kopumā, ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Ievērojot iepriekš minēto, patlaban valsts budžetā nav brīvu resursu, ko novirzīt šā gada budžeta grozījumos nozaru ministriju vajadzību segšanai," brīdina FM, aicinot ministrijas rūpīgi plānot finanšu līdzekļus, kā arī spēt ar iepriekš piešķirtajiem resursiem saimnieciski īstenot likumā noteiktās funkcijas.

Kā ziņots, šogad sešos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,951 miljards latu, bet izdevumi - 2,786 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 165,6 miljonus latu.

Pārpalikumu budžetā pamatā nodrošināja augsti valsts pamatbudžeta ieņēmumi no Eiropas Komisijas par ES fondu projektu īstenošanu jeb ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas šā gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedza ES fondu līdzfinansētos izdevumus, tādējādi par 110 miljoniem latu uzlabojot naudas plūsmas budžeta bilanci. Tomēr atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai minētie 110 miljoni latu nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu klasificējami citu izdevumu finansēšanai, skaidro FM.

Lai arī situācija valsts konsolidētajā kopbudžetā atbilstoši naudas plūsmas uzskaitei joprojām saglabājās laba, FM atzīmē, ka jūnijā visos budžetos bija vērojams deficīts, kas samazināja uzkrāto pārpalikumu par 21,5 miljoniem latu, salīdzinot ar šā gada maija beigām. Iepriekšējos gados bija vērojama tendence izdevumiem pieaugt tieši gada pēdējos mēnešos, kā rezultātā gada nogalē situācija budžetā pasliktinājās. Šāda budžeta izdevumu attīstība sagaidāma arī šogad, tādēļ pozitīvā situācija budžetā pēc naudas plūsmas šā gada pirmajā pusgadā būtu jāvērtē piesardzīgi, aicina FM.

LETA