Latvijai būs jāatmaksā Eiropai 1,2 miljoni eiro, ko zemnieki nav pratuši iztērēt
Eiropas Komisija (EK) no 15 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atgūs neatbilstīgi iztērētos līdzekļus 180 miljonu eiro (126,5 miljonu latu) apmērā, kas tām bija piešķirti no ES lauksaimniecības politikas fondiem. Latvijai nāksies ES atmaksāt 1,2 miljonus eiro (843 360 latu), informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.
Šie līdzekļi dalībvalstīm tika piešķirti no ES lauksaimniecības politikas fondiem. Tomēr, tā kā dalībvalstis jau ir atmaksājušas daļu no šīs summas, šodien pieņemtā lēmuma finansiālā ietekme aptvers aptuveni 169 miljonus eiro (118,3 miljonus latu).
Šī summa jāatmaksā ES budžetā, jo netika ievēroti ES noteikumi vai arī tika īstenotas neatbilstošas lauksaimniecības izdevumu kontroles procedūras. Dalībvalstis ir atbildīgas par maksājumu veikšanu un izdevumu pārbaudīšanu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, un EK ir jānodrošina, ka dalībvalstis šos līdzekļus izlieto pareizi.
Saskaņā ar jaunāko lēmumu līdzekļi tiks atgūti no 15 dalībvalstīm: Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Luksemburgas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas, Somijas un Lielbritānijas.
Kā ziņots, ES fondu līdzekļu apguvē lielākais neatbilstību īpatsvars līdz 2012.gada beigām konstatēts uzņēmējdarbības un inovācijas, izglītības, vides un lauksaimniecības attīstības jomā. Valdība šodien nolēma, ka Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā ziņojums, kurā izvērtēti iemesli neatbilstoši veiktajiem izdevumiem ministrijas kompetences jomās, analizēta ministrijas kā atbildīgās iestādes veikto neatbilstoši veikto izdevumu mazināšanas pasākumu efektivitāte un lietderība, kā arī sniegti priekšlikumi pasākumiem, kādus atbildīgās iestādes veiks neatbilstoši veikto izdevumu samazināšanai nākotnē.
Lielākais neatbilstību īpatsvars 2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz 2012.gada beigām neatbilstību apjomā konstatēts nozarē "Uzņēmējdarbība un inovācija" - 7,9 miljonu latu jeb 26% apmērā. Tam seko izglītības nozare - neatbilstības 6,5 miljonu latu jeb 21,56% apmērā, vides nozare - neatbilstības četru miljonu latu jeb 13,23% apmērā, kā arī lauksaimniecības attīstības joma - neatbilstības 3,6 miljonu latu jeb 11,91% apmērā, teikts šodien valdībā uzklausītajā ziņojumā.
Lai arī vislielākais neatbilstību gadījumu skaits līdz 2012.gada beigām (8816 jeb 71,73%) konstatēts lauksaimniecības attīstības nozarē, tomēr summārā attiecība pret neatbilstoši veikto izdevumu apjomu ir salīdzinoši zemāka, skatot visas nozares kopumā. Lauksaimniecības attīstības nozarē neatbilstoši veiktie izdevumi vidēji uz vienu neatbilstību veido tikai 408,59 latus, kas ir otra zemākā summa no visām nozarēm.
No visiem 2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz pagājušā gada beigām konstatēto neatbilstību gadījumiem 5141 gadījumā tika konstatēta klienta tīša vai netīša vaina par kopējo summu 2,8 miljonu latu apmērā, 3936 gadījumos neatbilstība klasificēta kā kļūda ar finansiālu ietekmi 1,3 miljonu latu apmērā, 2282 gadījumos, kas vienlaikus ir arī lielākā neatbilstību summa, neatbilstība klasificēta kā "cita neatbilstība" - 16,2 miljonu latu apmērā jeb 53,61%.
