Atlikušajos mēnešos inflācija, visdrīzāk, pakāpeniski pieaugs

"Ziņa, ka oktobrī vidējais cenu līmenis bijis tāds pats kā pirms gada, varbūt nevairos statistiķu popularitāti tautā, bet nav nekāda pamata šo ziņu apšaubīt. Cilvēkiem ar stipru iekšējo pārliecību vienmēr ir iespēja atrast piemērus plēsonīgai cenu paaugstināšanai, taču ir arī nozīmīgi izdevumu posteņi, kas sarūk, piemēram, siltums oktobrī maksāja par 7,4% mazāk nekā pirms gada, sakari bija par 3,5% lētāki," skaidro Strautiņš.

Viņš piebilst, ka ir preces un pakalpojumi, kas strauji sadārdzinās, piemēram, īres cenas pieaugušas spēcīgi, kas liecina par apdzīvojamu mājokļu trūkumu ekonomiski augošajās valsts daļās, kamēr citur kļūst arvien vairāk pamesto. Īres maksas kāpums gada griezumā oktobrī bija par 5,1% mazāks nekā gada sākumā, tomēr tas bija viens no lielākajiem sadārdzinājumiem nozīmīgajos izdevumu posteņos.

Oktobrī ir noticis straujš cietā kurināmā izmaksu lēciens - par 4,9%, kas varētu būt saistīts gan ar apaļkoku cenu augšupeju, gan spēcīgo granulu pieprasījumu eksporta tirgos. Deflācijas beigu pienākšanu ir veicinājusi arī ilglietošanas preču - automašīnu, mēbeļu, mājokļa iekārtas cenu krituma bremzēšanās. Tās joprojām gada griezumā kļūst lētākas, bet daudz mērenāk nekā gada sākumā, norāda ekonomikas eksperts.

Tas, ka cenas gada griezumā kopumā tomēr nav mainījušās, bet mēneša inflācija ir pēc oktobra standartiem ļoti mērena - 0,3%, parāda, ka "iespēja" paaugstināt cenas saistībā ar eiro ieviešanu pirms morālā pretspiediena instrumentu pilnas iedarbināšanas ir izmantota pavisam nedaudz. Šis vārds pēdiņās jāliek tāpēc, ka katram uzņēmējam ir skaidrs, ka cenu celšana vēl nenozīmē lielāku apgrozījumu un peļņu, skaidro Strautiņš.

"Apgalvojums, ka eiro ieviešanas dēļ cenas pieaugs par 5% vai pat 10% procentiem ir tas pats, kas apgalvot, ka latvieši nākamgad kaut kā viens otru kolektīvi "apčakarēs", jo lielākā daļa patērētāju vai viņu apgādnieku ir arī ražotāji un pakalpojumu sniedzēji. Tas nav iespējams, cenu indeksa līkne jebkurā gadījumā atgriezīsies apmēram turpat, kur būtu bijusi bez eiro. Taču, ja liels skaits pārdevēju, izmantojot īslaicīgu sajukumu patērētāju vērtības skalās un uzkurinātās inflācijas gaidās, tiešām nepamatoti paaugstinās cenas, tam sekas būs vājāks kopējais pieprasījums, bezdarba pieaugums vai lēnāka samazināšanās un galu galā nepieciešamība cenas atkal samazināt," uzsver Strautiņš.

Jau ziņots, ka oktobrī patēriņa cenu līmenis gada griezumā nav mainījies, bet salīdzinājumā ar septembri novērota 0,3% inflācija.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2013.gada oktobrī, salīdzinot ar 2012.gada oktobri, saglabājās nemainīgs. Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 1%, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,3%. Precēm vidējais cenu līmenis pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem - par 0,2%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%

LETA