Biedrība ceļ trauksmi par nepietiekamo finansējumu autoceļiem
Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) vērsusi Saeimas uzmanību uz nepietiekamo finansējumu valsts autoceļiem.
Biedrības vēstulē Saeimai teikts, ka Saeimas apstiprinātajā Nacionālajā attīstības plānā (NAP) izvirzītais mērķis nodrošināt attīstības centru ātru un ērtu sasniedzamību, tajā skaitā, panākot 2020.gadā labu braukšanas kvalitāti pa autoceļiem, kas savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus, netiks sasniegti.
LCB vēstulē Saeimai norāda, ka Satiksmes ministrijas iesniegto "Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2020.gadam" Ministru kabinets 2013.gada 21.maijā neapstiprināja un, izvairīdamies uzņemties atbildību, "pieņēma zināšanai", neuzdodot Finanšu ministrijai šīs programmas kontrolskaitļus iekļaut gadskārtējos valsts budžeta likumos. Taču "zināšanai pieņemtā" valsts autoceļu sakārtošanas programma pa to laiku jau bija kļuvusi par Saeimas apstiprinātā NAP sastāvdaļu, kas sāka dzīvot no Finanšu ministrijas "neatkarīgu dzīvi", skaidro LCB.
"Šī "neatkarība" realizējās tādā veidā, ka jau ar 2014.gadu - programmas pirmo gadu- sākās valsts budžeta atpalicība no valsts autoceļu sakārtošanas programmā un NAP iekļautajiem kontrolskaitļiem. 2020.gadā šī atpalicība būs sasniegusi 586,2 miljonus eiro," vēstulē norāda LCB.
Biedrība norāda, ka faktiskais normatīvais dokuments ceļiem paredzētās Eiropas Savienības (ES) naudas pieejamībai ir Latvijas un Eiropas Komisijas noslēgtais Partnerības līgums, kura sastāvdaļa arī ir valsts autoceļu sakārtošanas programma. Pirms tā parakstīšanas debatēs ar ES tika panākta nosacīta vienošanās, ka ceļus ES finansēs proporcijā "viens pret divi", ar to saprotot ES saistības 543 miljonu eiro ES naudas un 977,4 miljonus eiro valsts budžeta investīciju septiņos gados.
LCB norāda, ka Partnerības līgumā pusēm ir saistības, kurās valsts autoceļu sakārtošanas programmas neizpildes gadījumā Eiropas Komisija var Latvijai piemērot finanšu korekciju, atņemot pat līdz 25% jeb 133,5 miljonus eiro no ES ceļiem piešķirtā finansējuma. Šāds scenārijs apdraudētu valsts budžeta ilgtspēju un apstiprināto prioritāšu realizāciju.
"Uz šo apdraudējumu valsts budžetam Ministru kabinets 2016.gada 20.decembrī noreaģēja savdabīgi - valsts autoceļu sakārtošanas programmas finansējumu nepārskatīja, bet 2019.gada un 2020.gada problēmu, kad valsts un pašvaldību pasūtījumi ceļu sakārtošanai samazināsies trīs līdz četras reizes, ignorēja. Tā vietā "zināšanai pieņemto" valsts autoceļu sakārtošanas programmas darbības termiņu Ministru kabinets pagarināja vēl uz trīs gadiem, tādējādi mēģinot pārcelt atbildību no sevis uz 2018.gadā ievēlēto Saeimu un valdību, cenšoties izvairīties no ES sankcijām un pārmetumiem par solījumu nepildīšanu jaunā plānošanas perioda debašu laikā," teikts LCB vēstulē Saeimai.
Biedrība LCB apšauba šādas pieejas racionalitāti, redzot, ka ceļu un tiltu būves nozarei Latvijā tas draud ar četrkārtīgu pieejamo darbu apjoma samazināšanos (no 340 miljoniem uz 60 miljoniem eiro), bankrotiem (līdz 50% nozares uzņēmumu) un bezdarbu - aptuveni 2000 nozarē strādājošo kļūs par bezdarbniekiem, kā arī aptuveni 6000 ceļu būvniecību nodrošinošajās jomās: karjeru saimniecībās, apmaļu izgatavošanā, ceļa zīmju ražošanā, bruģa sagatavošanā un bruģēšanā un tamlīdzīgās. LCB to kvalificē kā politiskās gribas trūkumu, politisku tuvredzību un šodienas problēmu pāradresēšanu pēctečiem nākotnē.
LCB norāda, ka faktiskā situācija pašlaik ir tāda, ka, lai pildītu NAP uzdevumus un realizētu valsts autoceļu sakārtošanas programmu, Satiksmes ministrija valsts budžeta nenofinansēto programmas daļu sāka apsteidzoši aizpildīt ar 2014.-2020.gadā pieejamajiem ES resursiem. Šo darbību rezultātā valsts autoceļu sakārtošanas programmas un NAP uzdevumi pirmajos trīs gados tika pildīti, bet problēmas būs 2019.-2020.gados, kad ceļiem paredzēto ES līdzekļu vairs nebūs - tie būs iztērēti.
Biedrība LCB aicina Saeimas deputātus uzaicināt uz kādu no tuvākajām Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas sēdēm Pārresoru koordinācijas centra un Satiksmes ministrijas pārstāvjus, aicinot viņus sniegt skaidrojumu par radušos situāciju, plāniem tās novēršanai, kā arī izklāstu, kādu iemeslu dēļ Saeimas apstiprinātā NAP redakcijas finansējuma indikatīvā tabula nav ievērota, veidojot vidēja termiņa un ikgadējos valsts budžetus.
Biedrība LCB ir gatava piedalīties visās debatēs par izskatāmo jautājumu un sniegt atbildes uz visiem komisiju jautājumiem, tostarp pieaicinot arī savus biedrus, kas varētu sniegt izklāstu par pašreizējo situāciju ceļu būves nozarē un iespējamajām sekām, ja situācija steidzami netiks risināta.
LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA
