Galvenie ātruma pārkāpēji ceļu satiksmē - vīrieši vecumā no 26 līdz 28 gadiem
Galvenie ātruma pārkāpēji ceļu satiksmē Latvijā ir vīrieši vecumā no 26 līdz 28 gadiem, kuru pieredze auto vadīšanā ir mazāka nekā desmit gadu, un avārijās vīrieši ir iesaistīti gandrīz 3,5 reizes vairāk nekā sievietes, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotā informācija.
CSDD norāda, ka šogad vasarā un rudenī noticis vairāk negadījumu nekā pērn, bet novembrī bojā gājušo skaits sasniedza melno rekordu – 27.
Traģēdiju iemesli ir dažādi: ātruma pārsniegšana, agresīvs braukšanas stils, bīstami apdzīšanas manevri, savukārt gājēji tumšajā laikā aizmirst lietot atstarotājus un pārvietojas gar brauktuves nepareizo pusi. CSDD novērojis, ka pēdējā laikā parādījusies vēl kāda negatīva tendence – autovadītāju visatļautība un nihilisms pret noteikto kārtību, kas īpaši raksturīgi jauniem vīriešiem, kuru ātrais un agresīvais braukšanas stils pakļauj riskam gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus.
Satiksmei bīstamākie ir gada tumšākie mēneši un pirmais apledojums, kad autovadītājiem vajadzētu pārskatīt savus braukšanas ieradumus. Diemžēl realitātē arī patlaban auto plūsma ir ātra, agresīva un stihiski saraustīta, uzsver CSDD.
Drošas braukšanas skolas vadītājs Edmunds Ozolnieks atzinis, ka Latvijā agresīvu autobraucēju problēma pēdējos gados saasinās, un to saista ar izglītības un braukšanas kultūras trūkumu, sabiedrības attieksmi pret likumu, kā arī atsevišķu indivīdu vēlmi dīvainā veidā apliecināt sevi.
Savukārt psihologs Ansis Jurģis Stabiņģis uzsvēris, ka vidē, kur ir daudz agresīvu šoferu, šāds braukšanas stils tiek uzskatīts par normu, tamdēļ arī citi satiksmes dalībnieki sāk pielāgoties un kļūst agresīvāki. "Galvenie cēloņi agresīvai braukšanai nāk no pašu vadītāju dzīves. Vai gan laimīgs cilvēks rīkotos agresīvi un riskanti, apdraudot sevi un citus?" norādījis psihologs, piebilstot, ka, viņaprāt, Latvijā pret agresīviem autobraucējiem nav izveidojies pietiekami spēcīgs sabiedrības nosodījums.
"Tikai mainot sabiedrības attieksmi pret likuma pārkāpējiem, mainīsies šofera braukšanas paradumi," uzskata Stabiņģis.
CSDD atzīst, ka liela nozīme ir sabiedrības izglītošanas pasākumiem, kuri būtu jāsāk jau bērnudārzā un jāturpina skolā, ģimenē un darbavietā.
Lai uzlabotu situāciju uz ceļiem, pašlaik notiek CSDD kampaņa "Brauc ar prātu. Paliec dzīvs!". Tās laikā ar video reklāmām, audio klipiem, vides plakātiem un citu informāciju tiek uzrunāti gan autovadītāji, gan līdzbraucēji. Paralēli Valsts policijas darbinieki veic regulārus reidus, kuros īpaša uzmanība tiek pievērsta atļautā braukšanas ātruma ievērošanai un agresīvas braukšanas novēršanai.
Kampaņu "Brauc ar prātu. Paliec dzīvs!" organizē CSDD, Satiksmes ministrija un Valsts policija.
BNS/Foto: Lita Krone/LETA
