Ekonomists: pat ja sadarīsim muļķības, nākamais gads Latvijā būs salīdzinoši "trekns"

Latvijas ekonomikas izaugsme nākamgad būs 5-6% apmērā, lēsa ekonomists. Tehniski "Nordea" prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts nākamgad augs par 5,5%.

Latvijas tautsaimniecība nākamgad augs, jo uz labu mainīsies daļa no negatīvajiem faktoriem, kas ietekmēja ekonomiku, proti, uzlabosies situācija Latvijai būtiskos eksporta tirgus - eirozonā un Ziemeļvalstīs, piemēram, Latvijas eksportam uz Zviedriju nākamgad vajadzētu augt. Nākamgad arī nebūs negatīvā rūpnīcas "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanas efekta.

Turklāt 2014.gadā stāsies spēkā vairākas izmaiņas nodokļu likumos, kas palielinās mājsaimniecību ienākumus. Papildu nauda, kas ienāks ekonomikā, tiks novirzīta patēriņam, prognozēja ekonomists. Viņaprāt, patēriņš vietējā tirgū nākamgad noteikti būs apmēram tādā pat līmenī kā šajā gadā.

Vērtējot eksporta pieaugumu un investīcijas, Latvijas tautsaimniecības pieaugumam nākamgad vajadzētu būt 5-6% apmērā pretstatā 4% šogad. Papildu efekts būs arī tehniskiem faktoriem, piemēram, 0,3% izaugsmes izteiksmē šogad ekonomikai atņēma garā gada efekts - pagājušais bija garais gads, bet šis nē. Nākamgad šīs ietekmes vairs nebūs.

Ja īstenosies visi pozitīvie faktori, tad Latvijas ekonomika var augt pat par 6%, bet, ja būs negatīvi pārsteigumi, izaugsme var būt 5%. Tomēr izaugsmei 2014.gadā jābūt augstākai nekā šogad, prognozēja "Nordea" bankas Latvijā galvenais ekonomists. Šogad Latvijas ekonomiku "izvelk" vietējā tirgus pieprasījums, sevišķi mājsaimniecību pieprasījums. Šogad izaugsmi galvenokārt virzījusi tirdzniecība, komercpakalpojumi, būvniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu.

Tā ir atšķirība no iepriekšējiem pēckrīzes gadiem, kad galvenais izaugsmes virzītājs bija eksports, pēc tam eksports un vietējais pieprasījums, bet šogad eksports stagnē. Par relatīvu stagnāciju šogad var runāt arī apstrādes rūpniecībā, atzina ekonomists.

Lai arī izaugsmes rādītāji ir pozitīvi, tomēr Latvija bez būtiskiem uzlabojumiem konkurētspējā nespēs desmit, 15 vai 20 gadu laikā pievienoties turīgāko Eiropas valstu līmenim, brīdināja Strazds.

Latvija sasniegs Čehijas un Slovēnijas līmeni, taču tālāka konverģence ar bagātākajām Eiropas Savienības valstīm bez radikālām izmaiņām Latvijas biznesa vidē un konkurētspējā nebūs iespējama. Par to liecina arī Čehijas pieredze, kur relatīvo ienākumu līmenis sasniedza divas trešdaļas no Vācijas līmeņa, taču tālāk ienākumus audzēt bijis grūti un pēdējos gados tas pat nav īsti noticis. Čehijas līmeni Latvija varētu sasniegt trīs, piecu gadu laikā, prognozēja ekonomists.

Vidējā perspektīvā - 2015. un 2015.gadā - Latvijas izaugsme diezgan būtiski palēnināsies. Latvija turpinās augt straujāk par vidējo izaugsmi eirozonā, taču 5-6% ekonomikas kāpumu būs grūti noturēt, vērtēja Strazds. Viņš norādīja uz vairākiem vājiem Latvijas konkurētspējas punktiem - Latvijā joprojām ir pietiekami būtiska atpalicība izglītības sistēmas konkurētspējas rādītājos, tiesu sistēmas efektivitātē, arī finanšu tirgus attīstības līmenis ir zems, jo nav pietiekami attīstīts bankām alternatīvu finansējumu veids.