Krievija piemin Ļeņingradas blokādes pārraušanas 70.gadadienu. FOTO

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un vairāki desmiti cilvēku, kuri pārdzīvoja blokādi, piedalījās piemiņas pasākumā Piskarjovas memoriālajā kapsētā, kas ir lielākais memoriāls, kāds ierīkots aplenkuma upuriem.

Putins, kurš pats dzimis šajā pilsētā, nolika ziedus un sacīja, ka blokādes laikā miris arī viņa vecākais brālis.

Prezidentam šodien ieplānota tikšanās arī ar kara veterāniem un aplenkumā izdzīvojušajiem, kā arī viņš iecerējis noskatīties speciāli šim notikumam veltītu teātra izrādi.

Pieminot blokādes pārraušanas 70.gadadienu, šodien notika arī militārā parāde, kurā piedalījās aptuveni 1500 cilvēki, tika izrādīti padomju laika tanki T-34, kā arī modernās raķetes "Iskander".

Speciāli gadadienai vienai no ielām Ļeņingradas centrā piešķirts blokādes laika veidols. Daļā ielas izvietoti smilšu maisi, vecas automašīnas un trolejbusi, ēku logi izskatās izsisti.

Saistībā ar blokādes pārraušanas gadadienu Vācijas prezidents Joahims Gauks aizrakstījis vēstuli Putinam, kurā viņš apliecināja Berlīnes "dziļās skumjas un apkaunojumu", pavēstīja Gauka birojs.

Vācijas likumdevēji savukārt godināja blokādes upurus Holokausta piemiņas dienas sarīkojumu gaitā. Gauks norādīja, ka atmiņas par Ļeņingradu joprojām ir dzīvas.

"Vācija atzīst savu vēsturisko atbildību par ciešanām, ko tā ir nodarījusi Ļeņingradas iedzīvotājiem, un par tās karavīru, desantnieku un SS vienību brutālo karošanu."

Gauks atzina, ka aplenkto iedzīvotāju mērdēšana badā bija nacistu stratēģija.

Upuru skaits Ļeņingradas blokādē bija viens no augstākajiem aplenkuma operāciju vēsturē.

"Cilvēka ciešanu baiso mērogu dēļ mūs pārņem šausmas," norādīja Gauks.

Atmiņas par Ļeņingradu kalpo tam, lai palīdzētu "mums īpaši novērtēt katru vācu un krievu izlīguma soli".

Bundestāgs šogad nacistiskās Vācijas upuru piemiņas dienu bija veltījis ļeņingradiešu godināšanai.

Gadadiena sakrīt ar Aušvicas nāves nometnes atbrīvošanu, kas notika gadu vēlāk - 1945.gadā.

Rakstnieks un kara veterāns Daņiils Graņins dalīties savās šausminošajās atmiņās par blokādi bija uzaicināts uz Bundestāgu, kur viņā klausījās arī Gauks un kanclere Angela Merkele.

"Uz pilsētu karot bija atvests bads, nevis karavīri," sacīja 95 gadus vecais Graņins.

"Mums vagonos bija jākrāmē līķi, kas bija tik izdēdējuši, ka bija kļuvuši tik viegli kā malka," atcerējās rakstnieks. "Ilgu laiku es vāciešiem nespēju piedot."

Vācijas armija Padomju Savienībā iebruka 1941.gada jūnijā un, izvēršot veiksmīgu karadarbību, pēc dažiem mēnešiem jau bija tiešā Ļeņingradas tuvumā. Tomēr ieņemt otro lielāko Krievijas pilsētu vāciešiem neizdevās, tāpēc vācu armija izšķīrās par blokādi, mēģinot panākt pilsētas krišanu šādā veidā. Blokāde beidzās 1944.gada 27.janvārī, kad Padomju Savienības armija gandrīz 900 dienas ilgušo blokādi pārrāva.

Ļeņingradas ieņemšana bija vācu armijas grupas "Ziemeļi" primārais uzdevums. Visu blokādes laiku turpinājās pilsētas bombardēšana. Uzbrukuma simboliskā nozīme bija tā, ka pilsētai bija Krievijas revolūcijas vadoņa vārds, savukārt no militārās stratēģijas viedokļa kontrole pār Ļeņingradu nodrošinātu labas pozīcijas, lai uzbruktu Maskavai.

Tiek uzskatīts, ka blokādes laikā gāja bojā vairāk nekā 650 000 Ļeņingradas iedzīvotāju, tomēr aplenkuma laikā pilsētā valdīja haoss un precīza mirušo uzskaite netika veikta. Ļaudis lielākoties mira no bada, slimībām un aukstuma, runāja arī par kanibālisma gadījumiem pilsētā. Īpaši smaga bija 1941.-1942.gada saltā ziema, kas vienlaikus gan iedragāja vācu armijas kaujas spējas, gan pļāva Ļeņingradas iedzīvotājus.

1942.gada pavasarī, sniegam nokūstot, atklājās daudzi uz ielām palikuši līķi.

Daži vēsturnieki uzskata, ka Ļeņingradas blokādē dzīvību zaudēja vairāk nekā miljons cilvēku.