Eksperts: Rietumvalstīm ir pa spēkam novest Krieviju līdz bankrotam

"Tomēr es nedomāju, ka Rietumi ir pat tuvu domāšanai šādās kategorijās. Sankcijas var novest pie neparedzamām politiskām sekām," viņš piebilst.

Savukārt bijušais Baltā nama un ASV finanšu ministrijas sankciju eksperts Huans Zarate pauž viedokli, ka Eiropas Savienība (ES) un ASV sāks "kalibrētu, pieaugošo finanšu kampaņu, kas apliecina, ka ir reālas īstermiņa sekas, bet arī pieļauj diplomātiskas un finansiālas atkāpes" situācijas uzlabošanas gadījumā.

Eksperti norāda, ka Rietumu sankcijām ir pa spēkam izolēt Krieviju no globālās ekonomikas, ietekmējot arī globālo gāzes apgādi, tajā pašā laikā arī izraisot strauju naudas aizplūšanu no Krievijas uzņēmumiem.

Tiesa, sankcijas pret Krieviju negatīvi ietekmētu arī ārvalstu uzņēmumu investīcijas Krievijā.

ES un ASV pirmdien paziņoja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām Krievijas un Krimas, kā arī Ukrainas gāztā režīma amatpersonām, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē.

Vašingtonā un Briselē šobrīd tiekot spriests par to, cik tālu sankciju noteikšanā Rietumiem ir prātīgi iet, ļaujot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam saglabāt iespēju iziet no esošās situācijas, nezaudējot "savu seju", pirms krīze izvēršas pilna mēroga ekonomiskā karā, norāda eksperti.

"ASV prezidentam ir plašas pilnvaras noteikt postošas sankcijas, nesaņemot apstiprinājumu no Kongresa, tomēr jautājums ir, kā tās [sankcijas] piemērot pārdomātā veidā, lai piespiestu Putinu atkāpties, tajā pašā laikā neizraisot ekonomisko lielvaru sadursmi," norāda bijušais ASV finanšu ministra vietnieks Stjuarts Eizenštats, kurš prezidenta Bila Klintona administrācijā bija atbildīgs par sankciju politiku.

"Pārrēķināšanās abās pusēs reizēm mēdz novest pie soļiem, kuru speršanu nevēlas neviena no tām," viņš piebilda.

ASV prezidentam ir pilnvaras iesaldēt citas valsts ASV dolāros glabātās valūtas rezerves, liegt finanšu institūcijām, tajā skaitā valstij piederošām bankām, pieeju ASV finanšu sistēmai, kā arī liegt pieeju ASV kredītkaršu sistēmai.

Analītiķi norāda, ka šie pasākumi varētu piespiest Krieviju pāriet uz norēķiniem skaidrā naudā, negatīvi ietekmēt banku likviditāti un apgrūtināt uzņēmējdarbību.

ASV prezidentam arī ir tiesības pasludināt konkrētas ārvalstu bankas par naudas atmazgāšanas problēmjautājumu, kas var novest pie minētās bankas izolēšanas no starptautiskās finanšu sistēmas.

Pirmdien izskanēja informācija, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) pagājušajā nedēļā zaudējusi ārvalstu centrālo banku tajā turētos līdzekļus 105 miljardu ASV dolāru apmērā.

Laikraksts "The Wall Street Journal" izsaka pieņēmumu, ka šos līdzekļus izņēmusi Krievija, tādējādi jau sākot gatavoties iespējamajām sankcijām.

Galējs risinājums sankciju jautājumā ir uz konkrētu valsti balstīta sankciju programma, kas ierobežotu preču un pakalpojumu eksportu uz Krieviju, it īpaši finanšu pakalpojumu eksportu, tādējādi izraisot valūtas un obligāciju vērtības kritumu, uzskata sankciju jautājumos specializētā juristu biroja "Ferrari & Associates" partneris Ēriks Ferari.

"Šis ir pilna apjoma ekonomiskais karš, visbargākā lieta, kas var notikt," viņš piebilda.

"Es domāju, ka visreālākā ir sankciju piemērošana nozīmīgām Ukrainas [gāztā režīma] un Krievijas amatpersonām un Krievijas oligarhiem. Sankcijas tiek piemērotas, lai radītu izmaiņas uzvedībā, un oligarhi izdarīs spiedienu uz Krievijas valdību," uzskata Ferari.

Rietumu sankcijas varētu vērsties pret finanšu institūcijām un ierobežot eksportu, tomēr tas ir "kas tāds, ko viņi pietaupīs, līdz krīze saasināsies," uzskata Kenana Krievijas padziļinātās izpētes institūta pētnieks Viljams Pomerencs.

Viņš pauž viedokli, ka Putins varētu nebūt aprēķinājis finansiālos riskus savām aktivitātēm Ukrainā.

"Es nedomāju, ka Putins būtu runājis ar kādu no saviem ekonomikas padomniekiem," norāda Pomerencs.