ES plāno ierobežot svešzemju sēņu un mikrobu invāziju
Lai nepieļautu invazīvu svešzemju sugu - dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu - iekļūšanu Eiropas Savienībā (ES), šodien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja jaunus noteikumus, kas aizliedz sugas, kas definētas kā sugas, kuras "rada bažas ES", informēja EP pārstāvji.
Tāpat normatīvie akti pieprasa labāk koordinēt dalībvalstu sadarbību ar tām saistīto problēmu risināšanā.
Kā debatēs norādījis EP deputāts no Čehijas Pāvels Pocs, invazīvas svešzemju sugas ES ik gadu nodara kaitējumu vismaz 12 miljardu eiro apmērā un daudzas dalībvalstis jau tagad iegulda ievērojamus līdzekļus, lai risinātu šo problēmu.
"Dalībvalstu centieni ierobežot kaitējumu ne vienmēr ir bijuši efektīvi tieši tāpēc, ka šo sugu izplatība nebeidzas uz dalībvalstu robežām. Tāpēc ES līmeņa sadarbība ir būtiska. Likumdošanas sarunas par šo regulu bija ļoti sarežģītas un mums bija ierobežots laiks, lai panāktu vienošanos," sacīja deputāts.
Tiesību akti prasa dalībvalstīm noskaidrot "ceļus", pa kādiem invazīvās svešzemju sugas iekļūst ES un vairojas. Tām būs jāveido uzraudzības sistēmas un rīcības plāni. Tiks arī pastiprinātas pārbaudes uz ES robežām.
Eiropas Komisija, balstoties uz regulā noteiktiem kritērijiem, pieņems sarakstu ar invazīvajām svešzemju sugām, kuras nedrīkstēs ievest, transportēt, laist tirgū, turēt, audzēt un izplatīt vidē.
Sarunās ar EP dalībvalstis piekrita kaitīgo sugu sarakstu neierobežot līdz 50, kā tas bija rosināts sākotnēji. Atvērtajā sarakstā prioritāte būs sugām, kas tikko parādījušās, un tām, kas nodara būtisku kaitējumu. Problēmas saistībā ar sugām, kas vienā ES reģionā ir vietējās, bet citviet nodara kaitējumu, būs jārisina, sadarbojoties konkrētajām dalībvalstīm un ar Eiropas Komisijas atbalstu.
Dalībvalstīm būs jānosaka pietiekami sodi par šī tiesību akta pārkāpšanu. Pēc EK atļaujas varēs izsniegt specializētas atļaujas, lai ar invazīvajām svešzemju sugām varētu veikt noteiktas komercdarbības.
EK skaidro, ka invazīvās svešzemju sugas ir viens no lielākajiem un aizvien pieaugošākajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un sugu izzušanas iemesliem. Tās var būt slimību pārnēsātājas vai tiešā veidā izraisīt veselības problēmas, piemēram, astmu, dermatītu un alerģijas.
Apmēram 12 000 sugu ES un citu Eiropas valstu vidē ir svešzemju sugas, no tām vairāk nekā 40% ir dažu Eiropas valstu vietējās sugas, kuras cilvēki ir ieviesuši citās Eiropas valstīs, un aptuveni 15% sugu tiek uzskatītas par invazīvām.
Jaunā regula vēl ir oficiāli jāpieņem ES ministru Padomei.
LETA/Foto: EPA, LETA
