Doņeckas separātisti sola nolikt ieročus pēc "referenduma"
Doņeckas promaskavisko separātistu kaujinieki apsolījuši nolikt ieročus pēc tā dēvētā referenduma, kuru separātisti grasās sarīkot svētdien.
Par to "uzvaras dienas" mītiņā pavēstīja tā dēvētās Doņeckas tautas republikas līdzpriekšsēdētājs Aleksandrs Hrjakovs.
"Uzreiz pēc "referenduma" mēs pārtrauksim kaujas darbību un visu darbu veiksim politiskajā jomā," viņš solīja.
Mītiņa dalībnieki sauca saukļus par godu Putinam un Staļinam.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim neko nebija darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpināja turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
