Latvijas karavīri dosies uz valsti, kur valda anarhija. FOTO

Pēdējo dažu gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas krīzes Āfrikā, bet jāatzīst, ka neviena no tām nelīdzinās Centrālāfrikai, atzīst ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Likuma vara sabrukusi

Šajā gadījumā jārunā par pilnīgu valsts struktūras sabrukumu, jo valstī valda anarhija – ¬militāri grupējumi un bruņotas bandas kontrolē pilsētas vai to rajonus, ciematus un citas apdzīvotas vietas, regulāri uzbrūk civiliedzīvotājiem laupīšanas nolūkos. Likuma vara valstī nedarbojas.

Haoss sākās, kad nemiernieku koalīcija „Seleka” („Alianse”) pērn 24. martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē. Valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva viens no nemiernieku līderiem musulmanis Mišels Džotodija.

Viņš oficiāli izformēja grupējumu „Seleka”, bet tā biedri, pārsvarā musulmaņu karotāji, sāka laupīt un slepkavot. Par atbildi kristieši izveidoja savas vienības, kas uzbruka musulmaņiem.

“Bruņotie grupējumi bieži veido ceļu barikādes, lai iekasētu „nodokļus” no civiliedzīvotājiem. Daudz iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm vai arī pārvietojušies uz citiem reģioniem. 70% iedzīvotāju ir vajadzīga humānā palīdzība, jo medicīniskā un sociālā aprūpe funkcionē, tikai pateicoties ārējai palīdzībai, un to lielākajā daļā nodrošina starptautiskās nevalstiskās organizācijas. Lielākā daļa skolu valstī ir slēgtas kopš pagājušā gada marta,” stāsta Piebalgs.

Patlaban Centrālāfrikā darbojas vairāk nekā 7900 militārpersonu no Āfrikas Savienības un Francijas, viņiem talka nāks ap 1000 vīru lieli ES spēki.

Lielāko daļu palīdzības kravu piegādā ar lidmašīnām, turklāt tiešā lidostas tuvumā ir izvietotas divas lielas bēgļu nometnes. ES kopējā finanšu pakete Centrālāfrikas vajadzībām 2013.un 2014. gadā sasniedz 365 miljonus eiro. Ar ES atbalstu no jauna tiek veidoti policijas un žandarmērijas spēki, kopā ar valdību ES sadarbojas ar etnisko un reliģisko grupu līderiem, veicinot nacionālo izlīgumu, paredzēts atbalsts vēlēšanu procesam, kuras plānotas nākamgad.

Latvijas valdība atbalstījusi Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību ES militārajā operācijā Centrālāfrikā, galavārds vēl jāsaka Saeimai. Plānots nosūtīt 30–40 karavīrus uz sešiem mēnešiem, mūsējie varētu ierasties Āfrikā maija beigās vai jūnija sākumā.

Latvijai misija maksās vairākus miljonus

Finansējums tiks rasts Aizsardzības ministrijas esošajā budžetā, jo Latvija samazinās bruņoto spēku klātbūtni Afganistānā. Precīza summa vēl nav aprēķināta, bet aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka tie būs vairāki miljoni eiro – par karavīru ēdināšanu, izvietošanu, piemaksas, medicīniskie pakalpojumi, transportēšana un citi izdevumi.

Pēc ministra domām, Latvijai šajā operācijā jāpiedalās tāpēc, ka tā ir aktīva NATO un ES dalībvalsts. Ja Āfrikā konflikti netiks apstādināti, pieaugs bēgļu plūsma uz Eiropu, kas kādā brīdī var radīt draudus arī Latvijas drošībai. Turklāt jebkura starptautiska misija ceļ mūsu karavīru profesionalitāti. Šoreiz gan viņi kaujas operācijas neveiks, bet apsargās lidlauku, lai nodrošinātu humānās palīdzības piegādes.

Kasjauns.lv/Foto: Reuters