ASV: Krievija Austrumukrainā turpina "destabilizācijas politiku"

Krievijas rīcība apdraud Ukrainas prezidenta Pertro Porošenko ierosināto miera plānu, kas paredz to separātistu amnestiju, kas brīvprātīgi būs nolikuši ieročus un nav pastrādājuši smagus noziegumus, valsts varas decentralizāciju un krievu valodas aizsardzību.

"Kaut gan Krievija apgalvo, ka tā vēlas mieru, tās rīcība neatbilst šai retorikai," teikts paziņojumā. "Mums nav liecību, ka Krievijas atbalsts separātistiem būtu apturēts. Patiesībā mēs uzskatām, ka Krievija turpina nodrošināt viņus ar smago bruņojumu, citām militārām iekārtām un finansēm, kā arī turpina atļaut kaujiniekiem brīvi iekļūt Ukrainā."

Krievija turpina koncentrēt bruņojumu - tankus, bruņutransportierus un raķešu palaišanas iekārtas - dislokācijas vietā Krievijas dienvidrietumos, no kurienes tas var tikt piegādāts separātistu kaujiniekiem Ukrainā.

"Mēs esam satraukti, ka šīs iekārtas tiks piegādātas separātistiem, jo mēs esam pārliecināti, ka Krievija no šīs vietas jau ir piegādājusi tankus un reaktīvos mīnmetējus," norādīja Valsts departaments.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

LETA