Lielbritānija nosoda Krievijas agresiju, taču angļu firmas turpina tai tirgot ieročus
Lielbritānijas firmas vēl arvien eksportē ieročus un militāru aprīkojumu uz Krieviju, neraugoties uz krīzi Ukrainā, liecina trešdien publicēts britu parlamenta ziņojums.
Dažas stundas pirms šī ziņojuma publicēšanas Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons izteica pārmetumus Francijai par tās lēmumu piegādāt Krievijai vismaz pirmo no diviem helikopteru bāzes kuģiem "Mistral".
Kamerons ir aicinājis ES aizliegt militāru eksportu uz Krieviju, kas tiek apsūdzēta Ukrainas prokrievisko separātistu militārā apgādē un apmācīšanā. Kamerons arī pirmdien paziņoja, ka Lielbritānija jau ir pārtraukusi ieroču eksportu uz Krieviju, šādi izpildot viņa valdības martā dotu solījumu.
Parlamenta ziņojumā tomēr teikts, ka vēl ir spēkā 251 licence "kontrolējamu" preču pārdošanai Krievijai vismaz 132 miljonu britu mārciņu (167 miljonu eiro) vērtībā. Šīs licences ļauj eksportēt snaiperu šautenes, vieglo ieroču munīciju, bruņuvestes, militāro sakaru iekārtas, nakts redzamības aprīkojumu, un kriptogrāfijas aprīkojumu.
Pēc Lielbritānijas valdības martā dotā solījuma izbeigt ieroču eksportu uz Krieviju ir apturēta vai anulēta tikai 31 licence, un vēl trīs licencēs Krievija vairs nav pieļaujams eksporta galamērķis.
Lielbritānija līdzīgi ASV aicina ieņemt stingru nostāju pret Krieviju saistībā ar Ukrainas krīzi un aicina Eiropas Savienību (ES) ieviest ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, tostarp bruņojuma piegāžu embargo.
Šie aicinājumi ir kļuvuši skaļāki pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanas Ukrainas austrumos virs separātistu kontrolētās teritorijas. Lidmašīnā bija 298 cilvēki, kas visi gājuši bojā.
BNS, Foto: EPA/LETA
