Par agresiju pret Ukrainu Eiropas Savienība soda 18 organizācijas un pārdesmit cilvēku
Eiropas Savienības (ES) to personu un organizāciju sarakstā, pret kurām vērstas sankcijas par viņu lomu Krievijas agresijā pret Ukrainu, iekļauti vēl 15 Ukrainas un Krievijas pilsoņi, kā arī 18 organizācijas, ceturtdien pavēstīja avoti ES.
Par to vienojušies dalībvalstu vēstnieki, pamatojoties uz pagājušās nedēļas samita laikā pieņemto ES līderu lēmumu.
18 organizāciju vidū ir deviņi uzņēmumi un deviņas institūcijas, arī Krievijas algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju Austrumukrainā izveidotās varas struktūras.
Sankcijām pakļauto cilvēku un organizāciju vārdi tiks nosaukti piektdien vai sestdien, apliecināja avots.
Spriežot pēc provizoriskā saraksta, kas nonācis ziņu aģentūras "Bloomberg" rīcībā, sankcijām pakļautas augstākās Krievijas izlūkdienestu un drošības struktūru amatpersonas. Daži no šiem cilvēkiem strādājuši līdzās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēl kopš Aukstā kara gadiem.
Tajā iekļauts Krievijas Federālā Drošības dienesta - organizācijas, kas stājusies padomju Valsts Drošības komitejas (VDK) vietā, - vadītājs Aleksandrs Bortņikovs, Ārējā izlūkdienesta vadītājs Mihails Fradkovs, Drošības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Patruševs un Kremļa atbalstītais Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs.
ES sankcijas tagad tiek vērstas pret Putina čekas kolēģiem. Bortņikovs, tāpat kā Putins, VDK pievienojās 1975.gadā, bet Patruševs izlūka gaitas sāka gadu agrāk. Fradkovs bija PSRS tirdzniecības pārstāvis un vēlāk - diplomāts.
"Bloomberg" vēsta, ka "melnajā sarakstā" iekļautas deviņas Austrumukrainas separātistu organizācijas, kā arī deviņi valstij piederoši Krimas uzņēmumi, kurus konfiscējusi Krievija pēc martā veiktās Krimas aneksijas.
Pakļaujoties prasībām, kas sākušas skanēt pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas 17.jūlijā Austrumukrainā, ES vēstnieki arī sprieduši par citiem plāniem, kas neaprobežotos tikai ar vīzu aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu.
ES valstu ārlietu ministri sanāksmē otrdien uzdeva ekspertiem izvērtēt iespējas noteikt jaunas sankcijas Krievijai, vēršoties pret aizsardzības, enerģētikas un finanšu sektoriem.
Vairāku ES dalībvalstu ārlietu ministri otrdien norādīja, ka ir nepieciešams apsvērt ieroču embargo noteikšanu Krievijai.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds sacīja, ka Malaizijas lidmašīnas traģēdija notika tikai tāpēc, ka Krievija atbalsta Ukrainas austrumos esošās krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandas.
Līdz šim ES tā dēvētajā otrajā sankciju fāzē vērsusies pret 72 cilvēkiem Krievijā un Ukrainā, kā arī diviem Krimas uzņēmumiem, nosakot vīzu izsniegšanas aizliegumus un iesaldējot to aktīvus.
Veikti priekšdarbi arī trešās fāzes sankcijām, kas skartu veselas ekonomikas nozares, taču tās vēl nav īstenotas.
17.jūlijā Austrumukrainā virs Krievijas atbalstīto krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandu kontrolētās teritorijas tika notriekta lidsabiedrības "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna ar 298 cilvēkiem. Lidmašīna atradās ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Lidmašīnu notriekusi raķete, kuru no zenītraķešu iekārtas "Buk" izšāvušas krievu algotņu bandas sadarbībā ar Krievijas armiju, uzskata Ukrainas varasiestādes.
LETA
