Briti publiski izmeklēs ar poloniju noindētā Kremļa kritiķa Ļitviņenko nāvi

Tiesnesis Roberts Ouens formāli sāka publisku izmeklēšanu Anglijas un Velsas Augstajā tiesā Londonā Ļitviņenko, kas mira 43 gadu vecumā, atraitnes Marinas un dēla Anatolija klātbūtnē.

Viņš sacīja, ka Lielbritānijas valdības materiālos jau ir noteikts, ka ""prima facia" [ticami, ja netiks pierādīts pretējais] ir tas, ka Krievijas valsts ir atbildīga par Ļitviņenko kunga nāvi".

Ouens piebilda, ka jautājumiem par Krievijas atbildību izmeklēšanā būs "centrālā nozīme".

Izmeklēšanas formāts nozīmē, ka pirmo reizi tiesa varēs izskatīt slepenus izlūkošanas dokumentus, lai gan tomēr tas notiks aiz slēgtām durvīm.

Tiesnesis paskaidroja, ka dokumenti satur sensitīvu informāciju, tādēļ tos nevar izskatīt publiski. "Galvenais jautājums, ar ko saistīti šie sensitīvie materiāli, ir par Krievijas valsts ir atbildību Ļitviņenko kunga nāvē," viņš teica.

Netiek gaidīts, ka galvenā izmeklēšanas daļa sāksies līdz janvārim, bet kopumā tā varētu turpināties līdz nākamā gada beigām.

Ļitviņenko atraitne Marina izmeklēšanas sākumu raksturoja kā "ļoti īpašu dienu". "Tā ir nozīmīga, jo jautājums, kādēļ, kas nogalināja manu vīru, nav atbildēts," viņa piebilda.

Tiesnesis ceturtdien oficiāli noslēdza iepriekšējo izmeklēšanu - izziņas izmeklešanu. Lielbritānijas likumi noteic, ka izziņas izmeklēšana tiek veikta pēkšņas, vardarbīgas vai nedabiskas nāves gadījumos. Tajā tiek noskaidrota nāve iestāšanās vieta, laiks, kā arī nāves iemesls, bet netiek meklētas par nāves iestāšanos atbildīgās personas.

Lielbritānijas valdība iepriekš paziņoja par publiskas izmeklēšanas veikšanu. Tādu lēmumu briti  publiskoja laikā, kad tā turpina izdarīt spiedienu par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās iespējamo atbildību par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainas austrumos.

Lielbritānijas  iekšlietu ministre Terēza Meja parlamenta deputātiem paziņoja, ka "patiešām ceru, ka šī izmeklēšana sniegs kādu mierinājumu viņa atraitnei".

Ļitviņenko, kas atklāti kritizēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, 2006.gada 1.novembrī viesnīcā Londonā tika nāvējoši saindēts ar tēju, kurai bija pievienots radioaktīvais polonijs-210. Viņš pirms nāves nepārprotami apsūdzēja Kremli par līdzdalību viņa slepkavībā, tomēr Maskava šīs apsūdzības noliedz. Ļitviņenko nāve izraisīja diplomātisko krīzi Krievijas un Lielbritānijas starpā.

Publiska izmeklēšana nozīmē, ka Lielbritānijas izmeklētāji var censties noskaidrot, vai Krievijas valsts ir saistāma ar Ļitviņenko slepkavību.

Lielbritānijas policija ir pieprasījusi Krievijas pilsoņu Andreja Lugovoja un Dmitrija Kovtuna aizturēšanu saistībā ar Ļitviņenko nāvi, tomēr Krievija ir atteikusies viņus izdot. Abi savu saistību ar disidenta nāvi noliedz.

Gaidāms, ka Lielbritānijas sāktā publiska izmeklēšana saniknos Putinu laikā, kad Krievijas starptautiskās attiecības jau ir saspīlētas saistībā ar Malaizijas lidmašīnas notriekšanu Ukrainas austrumos, par ko tiek vainoti prokrieviskie separātisti, kā arī martā notikušo Ukrainas Krimas pussalas aneksiju.

Meja sākotnēji vēlējās pirms publiskās izmeklēšanas sagaidīt atsevišķas izziņas izmeklēšanas par Ļitviņenko nāvi rezultātus.

Tomēr februārī trīs tiesneši Anglijas un Velsas Augstajā tiesā Londonā nolēma, ka Mejai ir jāpārvērtē savs lēmums, ko apstrīdēja Ļitviņenko atraitne Marina.

Pats izziņas kriminālizmeklētājs aicināja sākt pilnīgu publisko izmeklēšanu, sakot, ka viņa darbs ir traucēts, jo viņam nav ļauts iepazīties ar slepeniem pierādījumiem par Kremļa iespējamo līdzdalību slepkavībā.

BNS, Foto: All Over Press