Lielbritānijā vislabāk atalgotie vadītāji pelna 131 reizi vairāk nekā viņu padotie
Lielbritānijas lielāko uzņēmumu vadītāji saņem 131reizi lielāku algu nekā vidēji viņu vadīto uzņēmumu darbinieki, liecina organizācijas "High Pay Centre" pirmdien publicētais pētījums par pagājušo gadu.
Pētījuma rezultāti parāda lielo atalgojuma plaisu starp vadītājiem un viņu padotajiem.
Londonas akciju biržas indeksā "FTSE 100" iekļauto uzņēmumu vadītāju algas kopš 1998.gada, kad vadītāji vidēji pelnīja 47 reizes vairāk nekā viņu padotie, ir vairāk nekā dubultojušās, secināts pētījumā.
Lielbritānijas valdība krīzes laikā grozījusi likumus, lai ierobežotu vadītāju lielās algas un piemaksas, taču vispārējā algu apcirpšana tikai vairojusi sabiedrības neapmierinātību ar augstāko vadītāju pārmērīgo atalgojumu, norāda "High Pay Centre" direktore Debora Hārgrīva.
Lielāka algu starpība starp vadītāju un pārējiem darbiniekiem ir mārketinga gigantā WPP, kura vadītājs Mārtins Sorels pērn saņēma 800 reižu lielāku algu nekā viņa darbinieki jeb 2,98 miljonus mārciņu (3,28 miljonus eiro).
Otrais bija mazumtirgotāja "Next" vadītājs Saimons Volfsons ar gandrīz 460 reižu lielāku algu nekā vidēji uzņēmuma darbinieki, toties viņš nolēmis savas prēmijas izdalīt padotajiem.
Trešo vietu pērn ieņēma zelta ieguves uzņēmumā "Randgold Resources", kura vadītājs Marks Bristovs, kurš algā saņēma 4,4 miljonus mārciņu (5,5 miljonus eiro), tas ir, 231 reizi vairāk nekā vidēji viņa padotie.
Anglijas centrālā banka "Bank of England" pagājušajā nedēļā uz pusi samazināja algu pieauguma prognozi zem inflācijas vidējā rādītāja 1,25% apmērā, jo oficiālie dati liecināja, ka vidējā gada alga šī gada otrajā ceturksnī nokritusies par 0,2 procentiem. Tas ir pirmais algu kritums kopš 2009.gada.
Bankas vadītājs Marks Kērnijs apgalvo, ka dati parāda "neparedzēti niecīgu algu pieaugumu" Lielbritānijā. Viņš arī piebilda, ka valdībai ir jāpievērš lielāka uzmanība šai problēmai.
Neliels algu pieaugums vērojams par spīti tam, ka Apvienotās Karalistes ekonomikas stāvoklis ir labāks nekā pirms finanšu krīzes 2008.gadā.
"High Pay Centre" savā pētījumā izmantoja uzņēmuma pārskatus, kā arī pensiju fondu konsultāciju uzņēmuma "Pensions Investment Research Consultants" datus.
LETA
