NATO apliecina, ka pretraķešu sistēma Eiropā netiks vērsta pret Krieviju
NATO otrdien apliecināja, ka tās pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā netiks vērsta pret Krieviju.
Visi NATO izskatītie un pieņemtie pasākumi ir paredzēti aizsardzībai un pilnīgi atbilst organizācijas starptautiskajām saistībām, ziņu aģentūrai "Interfax" paziņoja Ziemeļatlantijas alianses darbinieks Briselē.
Atbildot uz jautājumu par Vācijas žurnāla "Spiegel" interneta portālā publicētu ziņu, ka Baltijas valstu un Polijas pārstāvji ir vērsušies pie NATO ar priekšlikumu pavērst pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā pret Krieviju, NATO darbinieks sacīja: "Mēs nekomentējam iespējamas ziņu noplūdes."
"NATO ir veikusi neatliekamus pasākumus, lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību, ņemot vērā Krievijas agresīvās darbības pret Ukrainu," sacīja NATO darbinieks.
"NATO valstu līderi samitā [Velsā 4. un 5.septembrī] pieņems rīcības plānu operatīvās gatavības jomā, lai veiktu ilgtermiņa korekcijas jaunās drošības situācijās. Tas var ietvert atjaunotus aizsardzības plānus, papildu mācības un attiecīgas [karaspēka] izvēršanas," sacīja NATO darbinieks.
Viņš atgādināja NATO valstu un valdību vadītāju nostāju pretraķešu aizsardzības jautājumā, kas tika pieņemta Čikāgas samitā 2012.gada 20.maijā. Šī nostāja paredz, ka "NATO pretraķešu aizsardzība Eiropā negraus stratēģisko stabilitāti. NATO pretraķešu aizsardzība nav vērsta pret Krieviju un negraus stratēģisko Krievijas atturēšanas potenciālu. NATO pretraķešu aizsardzība ir paredzēta aizstāvībai pret potenciāliem draudiem, kas radušies ārpus eiroatlantiskā reģiona".
BNS