Reaģējot uz karu Ukrainā, Latvija un vēl sešas NATO valstis veido jaunu militāru spēku
Baltijas valstis, kopā ar Lielbritāniju, Dāniju, Nīderlandi un Norvēģiju plāno veidot jaunu kopīgu vienību ātrās reaģēšanas, kā arī regulāru un biežu mācību uzdevumiem, lai palielinātu NATO spējas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, vēstīja laikraksts "Financial Times" (FT).
FT norādīja, ka paziņojumu par jaunās vienības izveidi nākamnedēļ Velsā gaidāmajā NATO samitā publiskos Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons.
Laikraksts, atsaucoties uz vienības plānošanas darbos iesaistītām amatpersonām, vēstīja, ka septiņu valstu veidotajā vienībā plānota vismaz 10 tūkstošu karavīru līdzdalība "ar mērķi radīt pilnībā funkcionējošu divīzijas izmēra spēku ātrās reaģēšanas un regulāru, biežu mācību" uzdevumiem. Amatpersonas piebildušas, ka būs iespējas vienību būtiski skaitliski palielināt.
Jaunā kopīgā vienība apvienos gaisa, jūras un sauszemes spēkus, kurus vadīs britu komandieri, bet pārējo valsu ieguldījums būs speciālistu un vienību karavīru rindās. Interesi par piedalīšanos Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Norvēģijas projektā esot paudusi arī Kanāda, liecina FT rīcībā esošā informācija.
Krievijas invāzija Ukrainas Krimas pussalā un bruņota iesaiste konfliktā Ukrainas austrumos ir vairojusi NATO centienus atrast stingru atbildi par veidiem, kā stāties pretī tālākai iespējamai Krievijas agresijai.
Lai gan pastāvīga NATO karavīru izvietošana Austrumeiropā ir izslēgta, jo ar to tiktu pārkāptas vairākas vēsturiskas vienošanās ar Krieviju, alianse ir pastiprinājusi patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā, kā arī rotācijas kārtībā Baltijas valstīs un Polijā tiek izvietoti NATO karavīri, kas piedalās mācībās.
Amatpersonas FT norādījušas, ka Lielbritānijas vadītās vienības detaļas vēl ir jāizstrādā, tomēr, visticamāk, tā ietvers regulāras nozīmīgas mācības Eiropā un citviet.
Tāpat amatpersonas paudušas pārliecību, ka tāda veida kopīga vienība būs spēcīgs diplomātisks instruments attiecību nostiprināšanai ar Austrumeiropas ekonomikām, kā arī prasības dalībvalstīm integrēties vienotas komandas un kontroles struktūras sistēmā varētu mudināt tās izmantot Lielbritānijā ražotu militāro aprīkojumu, kas būtu ieguvums britu ekonomikai.
