Augstie amati Briselē sadalīti. Tusks - jaunais ES prezidents, Mogerini - augstā pārstāve ārlietās
(ziņa papildināta 21:26) Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs sestdien mikroemuāru vietnē "Twitter" paziņoja par Itālijas ārlietu ministres Federikas Mogerini iecelšanu ES augstās pārstāves ārējās un drošības politikas jautājumos, kā arī par Polijas premjers Donalda Tuska ievēlēšanu ES prezidenta amatā. Kā viens no iespējamiem kandidātiem uz Eiropadomes prezidenta amatu iepriekš ticis minēts arī Latvijas ekspremjers un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valdis Dombrovskis.
Kuriozā kārtā jau īsi pirms oficiālās paziņošanas van Rompejs nejauši atklāja, ka viņa pēctecis amatā būs Tusks - nezinot, ka mikrofons ir ieslēgts, viņš apstiprināja, ka tas būs Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
"Mums ir ziņas? Es saprotu, ka Donalds ir OK," Kipras prezidents Niks Anastasiads dzirdams izmantojam ierasto angļu valodas izteicienu situācijai, kad viss ir kārtībā, video pārraidē no Briseles, kur bloka līderi pulcējās uz samitu, lai apstiprinātu kandidātus diviem augstiem amatiem un runātu ar krīzi Ukrainā.
"Nē, nē... Jā, bet paturi to...," saraustīti Kipras prezidentam atbildot dzirdama van Rompeja balss, bet pēc tam video redzams žests, kurā viņš lūdz paturēt jaunumus pie sevis.
Vācijas atbalstītais Tusks, šķiet, ir pārvarējis personīgās nesaskaņas ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu par migrācijas politiku, lai varētu kļūt par van Rompeja pēcteci.
Avots ES gan tobrīd norādīja, ka lēmums formāli vēl tad nebija pieņemts, jo 28 valstu līderi turpina sarunas par Ukrainas krīzi.
Drīz pēc ievēlēšanas augstās amatpersonas tviterī sveica Eiropas politiķi, tostarp Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Congratulations to @premiertusk and @FedericaMog on the top EU's jobs, going to be very challenging under current circumstances in the world
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics)
August 30, 2014
Mogerini bija viena no galvenajiem kandidātiem uz šo amatu, lai gan vairākas bloka valstis, jo īpaši Baltijas valstis un Polija, iebilda pret viņas kandidatūru, jo viņa ir paudusi simpātijas pret Krieviju. Tāpat tika norādīts uz Itālijas ārlietu ministres salīdzinoši nelielo pieredzi amatā.
Nopietnākais viņas konkurents bija Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Francijas prezidents Fransuā Olands iepriekš bija paudis cerību, ka Mogerini tiks izraudzīta šim amatam. Viņš norādīja, ka Mogerini ir "laba kandidāte ne tikai tādēļ, ka ir sociāldemokrāte". "Viņa ir jauna, turklāt viņai jau ir pieredze," par 41 gadu veco Mogerini teica Olands.
Savukārt 57 gadus vecais Polijas premjers Tusks, kuram ir bagāta pieredze amatos savā valstī, tika ievēlēts Eiropadomes prezidenta amatā.
Kā viens no iespējamiem kandidātiem uz Eiropadomes prezidenta amatu iepriekš ticis minēts arī Latvijas ekspremjers un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valdis Dombrovskis.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kura iepriekš vērtēja, ka viņam ir līdzvērtīgas izredzes, salīdzinot ar citiem kandidātiem, sestdien žurnālistiem teica, ka Dombrovska izredzes ieņemt Eiropadomes prezidenta amatu nav lielas un, visticamāk, pārsteigumi sestdien notiekošajā Eiropadomes sanāksmē nav gaidāmi.
Bez Dombrovska kā iespējamie Eiropadomes prezidenta amata kandidāti nosaukti Dānijas premjerministre Helle Torninga Šmite, Nīderlandes valdības vadītājs Marks Rute un Tusks.
