Krievija vajās lietuviešus, kuri pirms 25 gadiem atteicās dienēt padomju armijā

Jauns.lv

Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) brīdinājis tos Lietuvas Republikas pilsoņus, kas 1990. un 1991.gadā atteicās dienēt PSRS Bruņotajos spēkos, nedoties uz Krieviju, Baltkrieviju vai citām pie Eiropas Savienības vai NATO nepiederošām valstīm, jo pašreizējā starptautiskajā situācijā tas varētu apdraudēt viņu drošību.

Krievija vajās lietuviešus, kuri pirms 25 gadiem a...

Saskaņā ar Lietuvas Republikas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošo informāciju Krievijas tiesībsargāšanas iestādes gandrīz ceturtdaļgadsimtu pēc Padomju Savienības sabrukuma mēģina atsākt kriminālvajāšanu pret Lietuvas pilsoņiem, kuri pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1990.gada 11.martā atsaucās jaunās Lietuvas Republikas vadības aicinājumam atteikties dienēt padomju armijā vai pamest dienestu.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra portālam "Lrytas.lt" apliecinājusi, ka saņēmusi šādu Krievijas puses tiesiskās palīdzības lūgumu attiecībā uz vienu personu, bet noraidījusi to, jo Lietuvā atšķirībā no Krievijas šī rīcība netiek uzskatīta par noziedzīgu darbību.

Sīkākus komentārus Ģenerālprokuratūra atteikusies sniegt, norādot, ka to neparedz starptautiskās vienošanās.

Kā portālam "Vz.lt" sacījis VSD preses dienesta pārstāvis Vītauts Makausks, piesardzību derētu ievērot prāvai riska grupai - vīriešiem, kas dzimuši laikā no 1969. līdz 1973.gadam, jo "daļa šo vīru pat varētu nezināt, ka bija saņēmuši iesaukuma pavēstes - varbūt slapstījās, varbūt vienkārši nesaņēma".

Saskaņā ar Lietuvas Aizsardzības ministrijas datiem pēc 1990.gada 11.marta no obligātā karadienesta padomju armijā oficiāli atteikušies 1562 Lietuvas jaunieši. 67 no viņiem piespiedu kārtā nogādāti armijas daļās, tostarp 21 cilvēks izvests uz Krievijas Magadānas apgabalu un 46 notverti pa vienam un nogādāti uz armijas daļām citviet Padomju Savienībā, 20 jauniešiem piespriesti cietumsodi, pret trim cilvēkiem ierosinātas krimināllietas un vēl trīs gājuši bojā. 1465 puišiem, vairoties no iesaukšanas dienestā, nācies slapstīties, mainīt dzīvesvietu, pat pamest ģimeni.

Tikmēr bijušais Lietuvas aizsardzības ministrs Audrjus Butkevičs radiostacijai "Žiniu radijas" sacījis, ka patiesībā šādu jauniešu bijis krietni vairāk, bet Aizsardzības ministrijas statistikā ietverti tikai tie, kuri reģistrējušies īpašā toreizējās Lietuvas Augstākās padomes komisijā.

"Pēc mūsu aplēsēm, kad Lietuvā tika pieņemts likums par obligāto karaklausību, tādu cilvēku bija aptuveni astoņi tūkstoši. Viņu vecāki paši devās uz karaspēka daļām, nolaupīja savus bērnus un veda uz Lietuvu, citi bēga uz Lietuvu, bet te nevienam nepieteicās, vēl citi palika bijušajā PSRS teritorijā un atgriezās tikai pēc dažiem gadiem," viņš stāstījis.

Butkevičs gan uzskata, ka pašlaik šiem cilvēkiem nav iemesla īpaši uztraukties. "Krievijai nav nekādu starptautisko tiesību mehānismu, lai viņus ietekmētu. Lielākais, ko var izdarīt, ir ierosināt viņiem lietas Krievijā, un tas būtu instruments, lai izdarītu spiedienu uz Lietuvas varas iestādēm. Lietuvā un pārējā Eiropas Savienības teritorijā šiem cilvēkiem nekas nedraud," viņš piebildis.