Eiropas Savienība pastiprina noteikumus atkārtota zirga gaļas skandāla novēršanai

Komisija skaidro, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visiem zirgiem, pirms tie sasniegs gada vecumu, būs jāimplantē mikročips, kas kalpos kā sava veida pase, kuras informācija būs jāievada centralizētā datu bāzē visās 28 dalībvalstīs.

Arī visiem zirgiem, kas dzimuši pēc 2009.gada 1.jūlija, būs jāimplantē šādi mikročipi.

"Obligātas centralizētas datubāzes ieviešana visās dalībvalstīs palīdzēs atbildīgajām varasiestādēm labāk kontrolēt pasu izdošanu, ko veic dažādas pasu izdošanas iestādes," norādīts EK paziņojumā.

Avoti ES ziņo, ka visās bloka dalībvalstīs nav šādas datubāzes, tostarp Lielbritānijā un Zviedrijā.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Valstīm, kurām nav nepieciešamās centralizētās datubāzes, tiks dots laiks līdz 2016.gada jūlijam, lai tādu izveidotu.

Mikročipi kalpos kā medicīnisko datu glabātāji, kas atklās, vai zirgam doti medikamenti, kas liedz izmantot tā gaļu pārtikā.

ES veselības komisārs Tonio Borgs pauda pārliecību, ka stingrāka sadarbība starp dalībvalstīm ļaus novērst pārtikā nelietojamas zirgu gaļas nonākšanu cilvēku pusdienu šķīvjos.

Zirga gaļas skandāls sākās Īrijā 2013.gada janvārī, kad pārtikas inspektori atrada zirga gaļu pārtikas uzņēmuma "Tesco" burgeros.

Skandāls skāra vairāk nekā desmit valstis.

Eiropā ražotiem liellopu gaļas produktiem tika veikti tūkstošiem DNS testu, kas atklāja, ka vairāk nekā 4,5% produktu satur zirga gaļu.

Atsevišķas pārbaudes atklāja, ka vairāk nekā 0,5% produktu satur zirgu pretsāpju medikamentu fenilbutazonu, kas cilvēkiem ir kaitīgs un kam atbilstoši normatīviem nevajadzētu nokļūt pārtikas ķēdē.

Borgs un ES amatpersonas pagājušajā gadā uzsvēra, ka problēma ir ražotāju krāpšanās, proti, zirga gaļas uzdošana par liellopu gaļu, nevis pārtikas drošība.

LETA