Spānijas valdība par Katalonijā plānoto referendumu sūdzas Konstitucionālajā tiesā
Spānijas valdība pirmdien iesniedza sūdzību valsts Konstitucionālajā tiesā, kurā lūdz atzīt par nekonstitucionālu novembrī Katalonijā paredzēto referendumu par neatkarību.
Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs televīzijā uzsvēra, ka "nevienam un nekam netiks atļauts sadalīt Spāniju".
Kad Konstitucionālā tiesa būs šo sūdzību pieņēmusi izskatīšanai, Katalonijas autonomā reģiona prezidenta Artura Masa dekrēts par neatkarības referenduma rīkošanu 9.novembrī būs apturēts līdz brīdim, kad Konstitucionālā tiesa paziņos savu spriedumu.
Jau ziņots, ka Mass 27.septembrī parakstīja dekrētu, kas paredz 9.novembrī rīkot referendumu par Katalonijas neatkarību.
Deklarācijas parakstīšanas ceremonija Katalonijas galvaspilsētā Barselonā bija pulcējušies reģiona politiskie līderi.
Spānijas valdība, kas šo referendumu neatzīst, plāno rīkot ārkārtas sēdi, lai apspriestu situāciju. Gaidāms, ka tā nolems iesniegt valsts Konstitucionālajā tiesā sūdzību par Katalonijas parlamenta šomēnes pieņemtu likumu, kas dod iespēju sarīkot šādu referendumu.
Katalonija 2006.gadā oficiāli pasludināja sevi par "nāciju", bet Spānijas Konstitucionālā tiesa vēlāk atcēla šo deklarāciju.
Katalonija, kurā dzīvo 7,5 miljoni cilvēku jeb 16% Spānijas iedzīvotāju, ilgi ir bijusi ekonomikas dzinējspēks valstī, kur gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju ir bez darba.
Lepni par savu atšķirīgo valodu un kultūru, katalāņi nevēlas pārdalīt savus nodokļus par labu citiem Spānijas reģioniem, un, uzskata, ka reģionam būs labāk vienam pašam.
Reģiona valdības jaunākajā aptaujā, kas tika veikta aprīlī, tika konstatēts, ka atbalsts neatkarībai ir zemāks, ja katalāņiem tiek jautāts, vai viņi atbalsta atdalīšanos no Spānijas, ja tas nozīmē, ka reģionam jāaiziet arī no Eiropas Savienības.
Gan Eiropas Savienība, gan NATO ir brīdinājušas, ka Katalonija automātiski nebūs šo organizāciju dalībniece, ja atdalīsies no Spānijas.
