Igaunija uzņems vienu Gvantanamo cietumā ieslodzīto

Ar šo lēmumu Igaunija parāda savu vēlmi palīdzēt ASV slēgt Gvantanamo cietumu, norādīja valdības preses dienests. Igaunija varēs izvēlēties, kuru personu uzņemt.

Jau ziņots, ka Savienotās Valstis bijušas gatavas Igaunijai maksāt 85 tūkstošus ASV dolāru (67 tūkstošus eiro) par viena bijušā Gvantanamo ieslodzītā uzņemšanu, bet Igaunija ir atteikusies. Par to, atsaucoties uz interneta vietnē "WikiLeaks" publicēto informāciju, vēstīja Igaunijas laikraksts "Postimees".

Saskaņā ar "WikiLeaks" publiskoto ASV diplomātiskā dienesta ziņojumu, kura tulkojums igauņu valodā publicēts "Postimees", pirmo reizi ASV vēstniecība Igaunijā lūgusi igauņu varas iestādēm pieņemt Gvantanamo ieslodzītos 2007. gada martā. Vēstniecības dienesta vēstulē teikts, ka jautājumu izskatījis Igaunijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks juridiskajos jautājumos, kurš nopietni apsvēris šādu iespēju.

Ziņojumā norādīts, ka Igaunijas Ārlietu ministrijas atbalsts šādai bijušo ieslodzīto uzņemšanai atkarīgs no tā, cik lielus riskus varētu radīt konkrētais ieslodzītais un cik lielā mērā viņš bijis iesaistīts teroristiskā darbībā. Ziņojumā minēta arī starpinstitucionāla komisija, kuras piekrišana šādam darījumam nebūtu automātiska.

2008. gada oktobrī Igaunija oficiāli atteicās uzņemt bijušos Gvantanamo ieslodzītos, liecina ziņojums par ASV diplomāta tikšanos ar Igaunijas Ārlietu ministrijas nodaļas vadītāju Jiri Kānu, kurš ASV vēstniecības pārstāvi informējis par Igaunijas lēmumu neuzņemt bijušo ieslodzīto, jo to par neiespējamu atzinusi Igaunijas Migrācijas un pilsonības lietu pārvalde. Runa esot bijusi par kāda palestīnieša iespējamo uzņemšanu Igaunijā. Pēc Igaunijas Ārlietu ministrijas amatpersonas teiktā, palestīnietis nebūtu varējis pretendēt uz patvēruma meklētāja vai bēgļa statusu un tādējādi viņa atrašanās Igaunijā būtu pretrunā ar likumu.

2009. gada jūlijā Tallinā slepeni ieradies ASV īpašais sūtnis Gvantanamo gūstekņu nometnes slēgšanas jautājumos Daniels Frīds, lai apspriestu Igaunijas nostāju, raksta "Postimees".

ASV  vēstniecības Igaunijā detalizētā ziņojumā, kas datēts ar 2009.gada 3.augustu, teikts, ka Igaunija droši vien uzņems vienu vai vairākus Gvantanamo ieslodzītos. Ziņojumā norādīts, ka, tiekoties ar Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Paetu, ASV īpašais sūtnis iesniedzis lūgumu apsvērt iespēju uzņemt bijušos ieslodzītos, kurus ASV  nevar sūtīt atpakaļ uz viņu mītnes zemēm, jo tur viņiem draudētu briesmas. Frīds iesniedzis Paetam trīs Gvantanamo ieslodzīto lietas.

Atsaucoties uz Paeta sacīto, "Postimees" norāda, ka iesniegums nav bijis oficiāls, un, ka oficiāls lūgums sekotu tikai tādā gadījumā, ja Igaunija atzītu, ka principā ir gatava uzņemt kādu ieslodzīto. Pēc Paeta teiktā, sarunas starp Igauniju un ASV par Gvantanamo ieslodzītajiem tomēr tā arī nenonāca līdz oficiālam līmenim.

Latvija ir uzņēmusi vienu bijušo Gvantanamo ieslodzīto, kas ir Uzbekistānas pilsonis. Sākotnēji ASV lūgušas uzņemt trīs bijušos ieslodzītos, bet divus no tiem Latvija nav vēlējusies uzņemt, jo neesot bijis pārliecības, ka viņi neapdraudēs Latvijas drošību.