Igaunijas premjers: valsts amatpersonas intervijas "Sputnik" nesniedz
Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass uzteicis izglītības un zinātnes ministri Mailisu Repsu par atvainošanos saistībā ar intervijām, ko viņa sniegusi Krievijas propagandas medijam Igaunijā "Sputnik Eesti", kā arī premjers ieteicis valsts amatpersonām nākotnē nesniegt intervijas šim medijam, vēstīja laikraksts "Postimees".
"Mailisa ir nožēlojusi pateikto un ir guvusi mācību. Tas ir svarīgi," sacīja Ratass, kurš ir arī Repsas pārstāvētās Centra partijas priekšsēdētājs.
Repsa, atvainojoties, ka iepriekš noliedza intervijas sniegšanu "Sputnik", laikrakstam "Postimees" sacīja: "Man ļoti žēl un es atvainojos par radušos sajukumu. Patiešām es kļūdījos, sniedzot komentāru [laikrakstam] "Postimees". Vēlos uzsvērt, ka principi attiecībās ar "Sputnik" nav mainījušies, un es neplānoju tos mainīt. Diemžēl šķiet, ka šis portāls tagad saņemt lielu uzmanību, kādu nav pelnījis."
Repsa nonāca skandāla epicentrā, kad laikrakstam "Postimees" paziņoja, ka nav sniegusi interviju "Sputnik", runājot par holokaustu un deportācijām, kā arī par plānotajām prasībām saistībā ar igauņu valodas lietojumu krievu skolās.
Reaģējot uz "Postimees" rakstu, "Sputnik" paziņojis, ka interviju par holokaustu Repsa portālam sniegusi Rahumē kapsētā Tallinā, kur viņa bija ieradusies uz holokausta upuru piemiņas pasākumu, ko apliecina videoieraksts. Šajā ierakstā skaidri dzirdams, ka pirms jautājuma uzdošanas žurnāliste nosauc mediju, kuru pārstāv. "Sputnik" atbildes rakstā piebilsts, ka otrā raksta gadījumā ministre pati atzvanījusi žurnālistei uz darba telefonu "Sputnik" redakcijā, bet saruna par izglītību krievu skolās ir ierakstīta.
Repsa atzina, ka dienā, kad kapsētā runājusi ar "Sputnik" sniegusi intervijas apmēram desmit medijiem, tādēļ zaudējusi modrību un pēcāk sniegusi nekorektu komentāru, ka nav runājusi ar "Sputnik".
Ratass norādīja, ka Igaunijas valsts amatpersonām ir ieteikts izvairīties no saziņas ar "Sputnik", un šajā ziņā nekas neesot mainījies.
"Republikas valdības attieksme pret "Sputnik" noteikti nav mainījusies. Mēs nesniedzam tam intervijas, tas ir pilnīgi droši," paziņoja Igaunijas premjers.
Tieslietu ministrs Urmass Reinsalu sacīja, ka nevienai Igaunijas valsts amatpersonai nevajadzētu sazināties ar propagandas mediju. Valdības koalīcijā ietilpstošās "Tēvzemes" un "Res Publika" savienības (IRL) pārstāvis norādīja, ka valsts darbiniekiem vajadzētu saprast, ka "Sputnik" pat šķietami nav kompetentas žurnālistikas pārstāvis.
Valdības koalīcijas partneres Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Jevgeņijs Osinovskis, kurš ir veselības un darba lietu ministrs, gan norādīja, ka katra paša ziņā ir izlemt, ar ko sazināties un vai runāt ar "Sputnik". "Sociāldemokrāti nesniedz intervijas vai komentārus "Sputnik", jo, mūsu vērtējumā, tā nav žurnālistika," paskaidroja Osinovskis.
Parlamenta opozīcijā esošās Reformu partijas politiķis Jirgens Ligi savukārt paziņoja, ka Repsa ir izdarījusi apzinātu izvēli. "Viņa uzrunāja tikai krievvalodīgo vēlētāju, zinot, ka "Sputnik" un [televīzijas kanālam] PBK nav skatītāju, kuru pamata saziņas valoda ir igauņu, un viņa tur var teikt citādu patiesību," teica Ligi, kurš 2015.-2016.gadā bija izglītības un zinātnes ministrs.
Igaunijas plašsaziņas līdzekļos pretrunīgu reakciju izraisīja Repsas intervijā paustais, ka holokausts bijis drausmīgāks nekā Igaunijas iedzīvotāju deportācija uz Sibīriju, kas tika uztverts kā padomju noziegumu smaguma mazināšana.
