Obamu informējuši par Krievijas ideju Krimā izvietot kodolieročus
ASV kongresa locekļi apsūdzējuši Krievijas valdību par plāniem anektētajā Krimas pussalā izvietot taktiskos kodolieročus, tajā skaitā stratēģiskos bumbvedējus "Tu-22M3" un operatīvi taktiskās raķetes "Iskander-M".
Kā norādīts interneta vietnē "Komersant.ru", par šiem Kremļa plāniem ASV prezidentu Baraku Obamu vēstulē informējuši Kongresa pārstāvji.
Vēstulē norādīts, ka "kodolieroču izvietošana suverēnas valsts teritorijā bez tās piekrišanas ir gļēvs un cinisks lēmums. Tas ļaus Krievijai pietuvoties NATO bāzēm un sniegs tai militāras priekšrocības reģionā."
Krievijas valdības "neatļautās darbības", pēc ASV kongresa locekļu domām, ir vienošanās pārkāpšana starp Krievijas Federāciju un NATO, kas parakstīta 1997.gadā un atļāva Krievijas militārajiem pārstāvjiem atrasties alianses bāzēs un objektos. Likumdevēji jau ir aicinājuši prezidentu Obamu tuvākajā laikā informēt Kongresu par iespējamiem atbildes gājieniem, kurus varētu pieņemt Vašingtonā.
Viens no tiem varētu būs visa veida kontaktu pārtraukšanu starp aliansi un Maskavu, kā arī Krievijas militārā personāla atsaukšana no NATO bāzēm un objektiem. Otrs risinājums būtu aizliegt Krievijai inspekcijas lidojumus "atvērto debesu" līguma ietvaros.
Amerikas likumdevēji apstiprina, ka jau augusta sākumā Krievijas valdība pieņēmusi lēmumu pārvietot uz Krimu bumbvedējus "Tu-22M3" un kompleksus "Iskander-M", kas būtu spējīgi veikt spārnoto raķešu "P-500" triecienus, kuras var aprīkot arī ar kodolgalviņām.
Kā uzskata ASV Senāta bruņoto spēku komitejas pārstāvis Džeimss Inofe, tas ir tiešs vienošanās pārkāpums par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, ko parakstījusi Padomju Savienība 1987.gadā. Šīs raķetes darbības rādiuss var sasniegt 2600 kilometrus, kamēr vienošanās aizliedz ražot un izmantot raķetes ar darbības rādiusu no 500 līdz 5500 kilometriem.
Kā ziņo avots Ģenerālštābā, lēmums par ieroču izvietošanu jau ir pieņemts, tomēr process pilnībā tiks pabeigts 2016.gadā (līdz tam paredzēts veikt zemes aviobāzu modernizāciju).
Tomēr Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sacīja, ka līdzīgi kompleksi var tikt izvietoti jebkurā vietā Krievijas teritorijā. "Kur gribēsim, tur liksim," norādīja Šoigu.
NATO paziņojusi, ka Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanās Krimā novedīs pie "spriedzes palielināšanās Eiropā".
