"Kaut kas tāds vēl nav redzēts!" Zinātniekus pārsteidz kāda dīvaina planētu sistēma
Ap vēsu, gaiši sarkanu pundurzvaigzni, ko zinātnieki nosaukuši par LHS 1903, riņķo četras planētas, bet pēc zinātnieku domām kaut kas nav tā, kā tam vajadzētu būt.
Parasti planētas, kas ir tuvāk zvaigznei, ir akmeņainas, savukārt tālāk esošās ir gāzveida. Piemēram, mūsu pašu Saules sistēmā Merkurijs un Marss ir akmeņainas planētas, bet Jupiters un Neptūns – gāzveida.
Tomēr Vorikas Universitātes (University of Warwick) eksperti bija pārsteigti, atklājot, ka šī jaunā planētu sistēma pārkāpj šo parasto kārtību. Neskatoties uz to, ka tuvākā planēta ir akmeņaina un aiz tās seko divas gāzveida planētas, pēdējā tomēr ir akmeņaina.
Parasti planētas, kas atrodas vistuvāk zvaigznei, ir akmeņainas, jo saules starojums iznīcina to gāzveida atmosfēru, savukārt planētas, kuras ir tālāk no saules, spēj to saglabāt.
Planētu sistēma tika pētīta ar Eiropas Kosmosa aģentūras "Cheops" satelīta palīdzību. Sākotnēji pētnieki izteica hipotēzi, ka akmeņainās un gāzveida planētas varētu būt samainījušās vietām, vai arī ka akmeņainā planēta bija zaudējusi savu atmosfēru sadursmes rezultātā. Tā vietā viņi atrada pierādījumus, ka planētas neveidojās vienlaikus, bet gan viena pēc otras, sākot no iekšējās planētas līdz vistālākajai.
"Līdz brīdim, kad izveidojās šī pēdējā ārējā planēta, sistēmā, iespējams, jau bija izsmelti gāzes krājumi, kas tiek uzskatīti par būtiskiem planētu veidošanās procesā," skaidro Dr. Tomas Vilsons (Thomas Wilson), pētījuma galvenais autors. "Šķiet, ka esam atraduši pirmos pierādījumus par planētu, kas veidojusies gāzes izsīkusi vidē."
Joprojām nav skaidrs, vai šis ir vienīgais šāds gadījums. Vai pastāv arī citas planētu sistēmas, kurās planētas ir līdzīgi veidojušās?
"Daudz kas par to, kā veidojas un attīstās planētas, joprojām ir noslēpums," saka Maksimilians Ginters (Maximilian Günther), "ESA Cheops" projekta zinātnieks.
