Tūkstošiem neonacistu soļo ikgadējā "Krievu maršā" Maskavas nomalē. FOTO. VIDEO

Ikgadējais "Krievu maršs" notiek brīdī, kad saasinājusies sociālā spriedze un, pateicoties rietumvalstu sankcijām, pieaugusi Krievijas starptautiskā izolācija.

Analītiķi norāda, ka Kremlis iesaistījies bīstamā spēlē, pēc Ukrainai piederošās Krimas aneksijas uzkurinot nacionālistiskos noskaņojumus.

Viņi atzīst, ka varasiestādes apzinās neonacistu radītās briesmas un cenšas tos kooptēt, vienlaikus vēršoties pret visradikālākajiem labējo ekstrēmistu līderiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesen ļāvis noprast, ka vienīgi viņa valdība ir pilnvarota iestāties par "etnisko slāvu" tiesībām gan pašu mājās, gan visā pasaulē.

"Lielākais nacionālists Krievijā esmu es," sarunā ar ārvalstu ekspertiem un žurnālistiem oktobrī deklarēja Putins. "Patriotisms var transformēties nacionālismā. Tas valstij ir bīstami," vienlaikus atzina Kremļa saimnieks.

Tikmēr viens no pazīstamākajiem krievu neonacistu līderiem Dmitrijs Djomuškins paziņojis, ka pirms otrdien paredzētās demonstrācijas uz viņu tiekot izdarīts "briesmīgs spiediens". "Mēs viņiem nepatikām iepriekš, bet tagad viņi mūs neieredz," sarunā ar aģentūru AFP uzsvēra neonacistisko grupējumu apvienības "Russkije" ("Krievi") līderis.

Viņš apgalvo, ka Krievijas federālais drošības dienests (FDD) viņu atkārtoti mudinājis atlikt plānoto demonstrāciju, ņemot vērā "sarežģīto politisko situāciju".

"Bija divas tikšanās, no kurām viena ilga astoņas stundas," pastāstīja Dkomuškins, kurš tomēr atteicies atcelt "Krievu maršu".

Tam sekojis viņa līdzgaitnieka Aleksandra Belova arests, apsūdzot viņu ekonomiskos noziegumos.

Tomēr galu galā varasiestādes atļāvušas "Krievu maršu", kura organizēšanā piedalās vēl viena neonacistu organizācija - Nacionāldemokrātiskā partija, kas aktīvi atbalsta Ukrainas austrumos karojošās bruņotās bandas.

Kā norādījis Djomuškins un viens no nacionāldemokrātu līderiem Vladimirs Tors, gan tie krievu nacionālisti, kas atbalsta karadarbību Ukrainā, gan tie, kas pret to iebilst, nolikuši malā savas domstarpības, lai apvienotos "Krievu maršā".

Varasiestādes, atļaujot "Krievu maršu", izšķīrušās par mazāko no diviem ļaunumiem, norāda organizācijas "Sova" vadītājs Aleksandrs Verhovskis.

"Ja vairāki tūkstoši apņēmīgu jaunu vīriešu vēlas iet gājienā, nekas nestāsies viņu ceļā," intervijā AFP atzina Verhovskis, kurš nodarbojas ar datu vākšanu par ekstrēmistu noziegumiem.

Vienlaikus citā Maskavas rajonā notiks vēl viena nacionālistu rīkota demonstrācija un mītiņš, kurā uzstāsies arī Igors Strelkovs, viens no Maskavas Ukrainā iesūtītajiem krievu algotņu bandu vadoņiem, kas tagad atgriezies Krievijā.

Acīmredzami cenšoties novērst uzmanību no neonacistu rīkotajām demonstrācijām, varasiestādes rīko trešo gājienu, kas virzīsies pa vienu no galvenajām Maskavas ielām - Tveras bulvāri. Šī gājiena dalībnieki paudīs atbalstu Kremļa politikai.

Tomēr analītiķi norāda, ka galvenās briesmas nerada raibo neonacistisko grupējumu apvienošanās, bet gan to ierindas krievu skaits, kas sāk simpatizēt viņu paustajām idejām.

"Tas ir jauns nacionālisms, to tūkstošu cilvēku nacionālisms, kas cīnījušies Donbasā," AFP nosūtītajā e-pasta vēstulē norādījis neonacistiskās tīmekļa vietnes "Sputnik & Pogrom" dibinātājs Jegors Prosvirņins. "Tas ir nacionālisms ierindas cilvēkiem, kas pieprasa, lai čečeni tiktu padzīti, to simtu tūkstošu cilvēku nacionālisms, kas palīdzēja vākt naudu Donbasam (..). Tas ir lielākais izaicinājums Krievijas Federācijai."

LETA, Foto: ekrānuzņēmumi no twitter, blogiem, newsru.com, All Over Press