Vācijas ģenerālis atklāj, kādēļ Krievija uzsākusi intensīvākus uzbrukumus Ukrainai

Krievija neizrāda "nekādu vēlmi pēc miera". Tieši pretēji – uzbrukumi tiek intensificēti, "acīmredzot cerībā iegūt vairāk teritorijas, kurām varētu būt nozīme iespējamās sarunās", norādīja ģenerālis. Viņš uzsvēra, ka šobrīd Krievijai šobrīd neizdodas "gūt lielus panākumus", un galvenais jautājums tagad ir: vai Maskava vispār vēlas mieru? Viņš atzina, ka ukraiņi vēlas mieru vairāk par visu, taču "ne par katru cenu", kā to pieprasa Krievija ar saviem ultimātiem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka “frontē vairs nav skaidras līnijas – tā ir kļuvusi par nāves zonu”. Pat nelielas kustības frontē nekavējoties pamana Ukrainas droni, kas vienības iznīcina, tādēļ Krievija cenšas pielāgoties, sūtot pilsētu virzienā mazas vienības, jo tur ēkas sniedz kaut nelielu aizsegu. Tāpat Kaške aicina nepārspīlēt atsevišķu pilsētu, kā piemēram Pokrovskas, nozīmi: “Tā ir tikai viena pilsēta 1200 kilometru garā frontē, kur kustība uz priekšu notiek ļoti lēni – ja vispār notiek.”

Ģenerālis uzsvēra, ka militārā sadarbība ar Ukrainu sniedz vērtīgas atziņas par Vācijas aizsardzības spējām. Tā ļauj pārņemt inovācijas un saprast, kā ieroči un militārā tehnika darbojas reālos kaujas apstākļos.

Jāpiemin, ka pēdējā laikā aizrit plašas diskusijas par Ukrainas drošības garantijām, lai atturētu agresorvalsti no potenciāliem iebrukumiem nākotnē. Kā viens no variantiem tiek ierosināta daudznacionāla miera uzturētāju nosūtīšana uz Ukrainu, ko vadītu Eiropa ar ASV atbalstu. Šīs vienības uzdevums būtu aizsargāt Ukrainas gaisa telpu un jūras teritorijas, tostarp veicot operācijas arī Ukrainas teritorijā.

ASV jau noraidījušas tiešu iesaisti šādā misijā, taču Tramps vasarā paziņoja, ka ASV būtu gatava sniegt gaisa spēku atbalstu sabiedrotajiem. Francija un Lielbritānija aicina rīkoties aktīvāk, kamēr Vācija vilcinās. Tikmēr Krievija kategoriski noraidījusi jebkādu starptautisku spēku klātbūtni Ukrainas teritorijā, kas varētu palīdzēt nodrošināt mieru.