Polija gatavojas triecieniem dziļi Baltkrievijas un Krievijas teritorijā: tā ir labākā aizsardzība
Polija atkāpjas no pasīvās aizsardzības un veido daudzslāņainu raķešu "garo roku" ar darbības rādiusu simtiem kilometru. Apvienojot ASV, Dienvidkorejas un pašu tehnoloģijas, Varšava tiecas būt nevis palīdzības saņēmēja, bet gan patstāvīgs spēks, kas spēj izjaukt pretinieka plānus tā aizmugurē.
Saskaņā ar "TVP World" datiem Polija paātrina tālas darbības ieroču meklējumus, jo Varšava darbojas vidē, ko veido Krievijas aktivitāte Kaļiņingradā, Baltkrievijā un Krievijas Federācijas rietumu reģionos.
Augsta līmeņa amatpersonas norāda, ka spēja veikt triecienus dziļi pretinieka aizmugurē tagad tiek uzskatīta par valsts izdzīvošanas pamatvajadzību, nevis akadēmisku diskusiju tematu.
Militārie plānotāji uzsver, ka šis kurss atbilst arī NATO nostādnēm, kur par prioritāti noteikti augstas precizitātes triecieni mērķiem simtiem kilometru aiz frontes līnijas, vēsta "Postimees.ee".
Eiropas analītiķi atzīmē, ka gan Polija, gan Vācija arvien biežāk uzskata šādas sistēmas par soda atturēšanas instrumentu, kas ieņem zelta vidusceļu starp parasto stobra artilēriju un kodolieročiem, turklāt paši šie līdzekļi paliek pilnībā konvencionāli, raksta "Army Recognition".
Arī NATO principi virzās tajā pašā virzienā. Ar triecienu dziļumā sinerģiju aliansē saprot spēju ar metru precizitāti iznīcināt mērķus simtiem kilometru attālumā pretinieka aizmugurē — un tas ir izvirzīts starp galvenajām prioritātēm.
Nāve no debesīm
Polijai jau ir vairākas spēcīgas priekšrocības, lai gan pagaidām galvenokārt uz Gaisa spēku bāzes. Uz F-16C/D tiek izmantotas spārnotās raķetes AGM-158 JASSM ar pamata darbības rādiusu ap 370 km. Varšava nolēma pastiprināt triecienkodu, pasūtot vairāk nekā 300 raķešu AGM-158/B-2 JASSM-ER.
Tas nodrošina aptuveni 1000 kilometru darbības rādiusu un ļauj trāpīt mērķiem dziļi Krievijas teritorijā, neatstājot Polijas gaisa telpu. Ņemot vērā nākotnes F-35A piegādes un plānoto AARGM-ER un JSM integrāciju, veidojas jaudīgs gaisa triecienu komplekss pret pretgaisa aizsardzību un augstas vērtības stacionāriem mērķiem.
Situācija uz zemes ir daudzveidīgāka. Polija veido vienu no lielākajām reaktīvās artilērijas sistēmām NATO: simtiem Homar-A palaišanas iekārtu uz HIMARS bāzes un apmēram 300 Homar-K.
Homar-K ir izstrādāts uz Dienvidkorejas K239 Chunmoo bāzes un uzstādīts uz Jelcz 8×8 šasijas. Tie nav parasti kravas auto: tie palaiž vadāmās 239 mm raķetes ar aptuveni 80 kilometru darbības rādiusu un taktiskās ballistiskās raķetes CTM-290 ar aptuveni 290 kilometru darbības rādiusu.
Ar to jau pietiek, lai trāpītu Krievijas grupējumiem Kaļiņingradā un vairākos rajonos aiz Baltkrievijas robežas.
Rūpnieciskās stratēģijas atslēga ir Homar-K lokalizācija. Polijas un Korejas partneri Polijā uzsāk CGR-080 raķešu ražošanas līnijas, kurām sekos ballistisko CTM-290 raķešu izlaide. Tiek atstāta manevra iespēja arī perspektīviem munīcijas veidiem ar 150–200 km darbības rādiusu.
Paralēli ar WB Group izvirzīts mērķis paplašināt tālas darbības raķešu un to apakšsistēmu ražošanu arī citās Eiropas valstīs.
Tas nav tikai ekonomikas jautājums: šis solis samazina atkarību no pārslogotajām ASV ražošanas līnijām, nostiprina progresīvās raķešu tehnoloģijas Polijas militāri rūpnieciskajā kompleksā un nodrošina ātru, patstāvīgu arsenālu papildināšanu ieilgušas krīzes apstākļos.
Tālāk, precīzāk, viltīgāk
Vienlaikus joprojām pastāv robs darbības rādiusa ziņā. HIMARS sistēmām paredzētās ATACMS raķetes ar aptuveni 300 kilometru darbības rādiusu Polijai tiek ražotas, taču iegādātas samērā ierobežotā daudzumā. Lai sasniegtu vēl lielāku attālumu, Varšava orientējas uz ASV sistēmu Precision Strike Missile (PrSM).
PrSM ir ar HIMARS savietojama ballistiskā raķete, kuras sākotnējais darbības rādiuss tiek prognozēts ap 500 kilometru, bet nākamajām versijām — vēl lielāks. Vienā konteinerā ietilpst divas raķetes; tiek izstrādātas arī pašvadības galviņas kustīgu mērķu, piemēram, pretgaisa aizsardzības radiolokatoru vai Baltijas flotes kuģu, iznīcināšanai.
Paralēli Polija ir pievienojusies Eiropas ietvara projektam, kas, visticamāk, novedīs pie kopīgas sauszemes spārnoto raķešu programmas izveides ar darbības rādiusu 1000 kilometru un vairāk.
Ukrainas frontes mācības
Spēja veikt triecienus dziļumā ļauj Polijai un NATO Krievijas agresijas gadījumā izjaukt kampaņas arhitektūru: iznīcināt vadības punktus, munīcijas noliktavas, aviobāzes un tālas darbības raķešu baterijas vēl pirms to pilna mēroga izmantošanas pret Polijas teritoriju.
Kara pieredze Ukrainā parādīja, kā tālas augstas precizitātes triecieni novājina loģistiku tālu no frontes līnijas, palēnina ofensīvas un padara operāciju izmaksas nepieņemamas.
Polijai, kurai ir viena no ievainojamākajām sauszemes robežām NATO, šādu spēju trūkums nozīmētu atkarību no pilotējamās aviācijas blīvā Krievijas pretgaisa aizsardzības zonā vai arī gaidīšanu uz sabiedroto uguns atbalstu.
Ja Varšava izveidos sabalansētu portfeli no lokāli ražotajām CTM-290 un nākotnes raķetēm, importētajām ATACMS un PrSM, kā arī ievērojamiem JASSM-ER krājumiem un perspektīvām Eiropas sauszemes spārnotajām raķetēm, valsts no drošības patērētāja NATO austrumu flangā kļūs par vienu no galvenajiem triecienu dziļumā nodrošinātājiem.
