"Viņi pie psihiatra iet?" Lukašenko reaģējis uz iespējamo Latvijas dzelzceļu demontāžu pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju

"Cik es zinu šodien dažas valstis mēģina demontēt dzelzceļus, lai sarautu attiecības ar mums un Krieviju, bet rodas jautājums, viņi pie psihiatra iet vai nē?" sacīja Lukašenko.

Jāpiezīmē, ka pamata satraukties Lukašenko vismaz pagaidām nav, jo pirms dažām dienām Saeima noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) lēmumprojektu, kas paredzēja demontēt Latvijas-Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūru.

Iepriekš vēstīts, ka vairākām Latvijas ministrijām un drošības iestādēm ir uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Turklāt Baltijas valstu prezidenti ir uzsvēruši, ka šādam lēmumam būtu jābūt kopīgam.

Līdz ar to diskusijas par šo jautājumu notiek. Tomēr NA ceturtdien bija nolēmusi iesniegt parlamentā lēmumprojektu, kas paredzēja, ka Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) ar valdības lēmumu jānodrošina Latvijas-Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūras demontāža, kā arī jāveic pārrunas ar Lietuvu un Igauniju, lai nodrošinātu vienotu Baltijas valstu rīcību dzelzceļa demontāžas jautājumos Baltijas aizsardzības līnijas ietvarā.

Tāpat NA mudināja premjeri Eiropas Savienības līmenī panākt finansējumu, lai kaut daļēji kompensētu infrastruktūras demontāžas izmaksas kā daļu no Eiropas austrumu robežas stiprināšanas.

Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) norāda, ka "nedrīkst nodrošināt pretiniekam gatavu infrastruktūru, ko izmantot agresijas gadījumā". Viņš uzsver, ka Ukrainas kara analīze skaidri parādot, ka "dzelzceļš ir bijis Krievijas kara infrastruktūras mugurkauls, un mēs nedrīkstam pieļaut līdzīgu apdraudējumu Latvijā".

"Mums jāveic visi nepieciešamie pretmobilitātes pasākumi, un tas nozīmē arī dzelzceļa līniju demontāžu pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā to iesaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un ārvalstu militārie eksperti," uzsver Butāns.