"Tas bija sāpīgs brīdis" - Stoltenbergs beidzot atklāj, kāpēc NATO atteicās slēgt debesis virs Ukrainas
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs savā jaunajā grāmatā aprakstīji, viņaprāt, "sāpīgāko brīdi" savā karjerā. Tas bijis 2022. gada februārī, kad viņam nācies noraidīt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lūgumu ieviest lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas.
Atsaucoties uz Stoltenberga memuāriem, "The New York Times" raksta, ka viņš atzinis, ka šī saruna bijusi ārkārtīgi smaga, jo pastāvējusi iespēja, ka tā var būt pēdējā. “Bija neticami grūti pārtraukt šo telefonsarunu ar Zelenski, zinot, ka viņa dzīvība ir apdraudēta,” savā grāmatā raksta Stoltenbergs.
“Mēs visi baidījāmies par viņu un viņa ģimeni. Viņš zvanīja no bunkura Kijivā, netālu atradās krievu tankiem, un sacīja: ‘Es saprotu, ka jūs nesūtīsiet NATO sauszemes spēkus, lai gan es tam nepiekrītu. Bet, lūdzu, slēdziet gaisa telpu. Neļaujiet Krievijas lidmašīnām, droniem un helikopteriem lidot un mums uzbrukt.'"
Zelenskis, pēc Stoltenberga teiktā, esot piebildis: “Es zinu, ka NATO to var izdarīt, jo jūs to jau esat darījuši iepriekš.”
Viņš bijis spiests atbildēt, ka tas nenotiks.
"Jo, ja NATO apņemtos slēgt Ukrainas gaisa telpu, vispirms būtu jāneitralizē Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas Baltkrievijā un Krievijā, jo bez tā mēs nevarētu droši lidot virs Ukrainas. Ja gaisā atrastos Krievijas lidmašīna vai helikopters, mums nāktos to notriekt – un tas nozīmētu pilna mēroga karu starp NATO un Krieviju. Mēs to negribējām," Stoltenbergs skaidroja.
Arī toreizējais ASV prezidents Džo Baidens stingri iebildis pret šādu soli, uzsverot: “Mēs neriskēsim ar Trešo pasaules karu Ukrainas dēļ.”
Stoltenbergs atzina, ka atteikšanās sniegt tiešu militāru atbalstu bija daļa no NATO “pretrunīgās pieejas” palīdzībai Ukrainai.
Viņš raksta, ka 2022. gada 24. februāra rītā, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums, visas alianses dalībvalstis sapulcējās NATO galvenajā mītnē un pieņēma divus lēmumus: “Pirmais – pastiprināt atbalstu Ukrainai. Otrs – darīt visu iespējamo, lai šis karš neizietu ārpus Ukrainas robežām un nepārvērstos par konfliktu starp Krieviju un NATO.”
Tādēļ tika nolemts sniegt Ukrainai ieročus un munīciju, bet nesūtīt NATO karavīrus. “Mēs turpinām atbalstīt Ukrainu, dodot tai iespēju pretoties, taču neesam gatavi sūtīt NATO karaspēku un tieši iesaistīties karā ar Krievijas Federāciju. Un es joprojām uzskatu, ka tā ir pareizā pieeja," viņš sacīja.
Vienlaikus bijušais ģenerālsekretārs atzina, ka NATO palīdzība bijusi "pārāk maza un pārāk novēlota". Viņš norādīja, ka no 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu un iebruka Donbasā, līdz pat pilna mēroga iebrukumam 2022. gadā NATO Ukrainai palīdzēja ļoti maz.
"Mēs baidījāmies, ka tas izprovocēs Krieviju uz iebrukumu. Bet Krievija iebruka tik un tā,” viņš raksta.Viņš pauda viedokli, ka, ja NATO būtu sniegusi Ukrainai lielāku militāru palīdzību jau pēc Krimas aneksijas, pilna mēroga karu varbūt būtu izdevies novērst.
