Slovākija vienīgā iebilst pret jauno ES sankciju kārtu pret Krieviju

Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs Jurajs Blanārs pirmdien Luksemburgā paziņoja, ka Slovākija vēlas rakstisku solījumu no ES līderiem par enerģijas cenu samazināšanu un tās automobiļu rūpniecības aizsardzību pirms Slovākija piekrīt 19. sankciju kārtai pret Krieviju. "Tāpēc mēs esam ciešā kontaktā ar Eiropas Komisiju un (..) strādājam pie [samita] galadokumenta," norādīja ministrs.

Luksemburgā pirmdien notika ES Ārlietu padome, kurā tika pārrunāts turpmākais atbalsts Ukrainai un Krievijas ierobežošana.

Austrija, kas vēl nesen neatbalstīja jauno sankciju kārtu pret Krieviju, nedēļas nogalē atteicās no savām prasībām glābt Austrijas banku, izmantojot divus miljardus eiro no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, un piekrita sankciju piemērošanai. Līdz ar to Slovākija palikusi vienīgā ES valsts, kas iebilst pret jaunām sankcijām pret Krieviju.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže pirmdien Luksemburgā uzsvēra, ka Slovākijas veto ir nepieņemams, norādot, ka automašīnas un sankcijas pret Krieviju ir pilnīgi atšķirīgi jautājumi. Arī Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris pauda vilšanos par Slovākijas attieksmi.

ES ārlietu ministri pirmdien arī apliecināja atbalstu Ukrainai. ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, komentējot ziņas, ka ASV prezidents Donalds Tramps mudinājis Ukrainu atdot teritorijas Krievijai, norādīja, ka gadījumā, ja Krievija dabūs to, ko vēlas, tas būs negatīvs signāls citiem agresoriem visā pasaulē.

Braže atgādināja, ka ES rīcībā ir ģeopolitiska kārts, ko tā var izspēlēt, proti, ES kontrolē iesaldētos Krievijas aktīvus vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtībā. "Visi saprot, ka šie aktīvi neatgriezīsies Krievijā," viņa piebilda.

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro izteicās, ka šī nauda tiks izmantota, lai palīdzētu Ukrainai iegādāties ieročus. Sagaidāms, ka šis solis varētu tikt sperts līdz gada beigām.