Šodien vissvarīgākā diena Moldovas vēsturē. Vai atkal tuvojas Krievijas laiki?
Moldāvi svētdien, 28. septembrī, dodas pie balsošanas urnām, lai parlamenta vēlēšanās izšķirtos par valsts turpmāko virzību - vai tupināt uzsākto ceļu uz pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) vai arī atgriezties Maskavas paspārnē.
Proeiropeiski noskaņotā prezidenta Maija Sandu uzsvērusi, ka šīs vēlēšanas ir visizšķirošākās valsts vēsturē, vienlaikus brīdinot, ka Krievija darīs visu, lai tās izmantotu Moldovas pakļaušanai.
Vairums aptauju liecina, ka vēlēšanās uzvarēs Sandu pārstāvētā prorietumnieciskā Rīcības un solidaritātes partija (PAS), taču Krievija iepludina valstī simtus miljonus eiro, lai ar dažādām netīrām metodēm, sākot ar prokrievisko partiju nelikumīgu finansēšanu un beidzot ar banālu vēlētāju uzpirkšanu, panāktu sev tīkamu vēlēšanu iznākumu.
Vēlētāju vilšanās
Moldova, kuras iedzīvotāju skaits ir tikai nepilni 2,4 miljoni, joprojām ir nabadzīgākā Eiropas valsts, un pieaug vēlētāju neapmierinātība ar ekonomiskajām grūtībām. Kad 2022.gada februārī sākās Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, Moldova pieredzēja zibenīgu inflācijas lēcienu, tai sasniedzot 29%. Lai gan inflācija ir mazinājusies, šī gada augustā tā joprojām sasniedza 7,3%, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo līmeni.
Lai gan no dārdzības cieš ikviens, vislielākā mērā tas skar visneaizsargātākos slāņus, īpaši pensionārus, un gandrīz trešdaļa moldāvu, īpaši lauku apvidos, dzīvo zem nabadzības līmeņa. Lai gan pensijas kopš 2001.gada pieaugušas par vairāk nekā 100%, ievērojami pārsniedzot pat PAS priekšvēlēšanu solījumus, šis pieaugums vienalga netiek līdzi pirmās nepieciešamības preču cenu kāpuma tempam.
Turklāt PAS līderiem, kas savā vairumā izglītojušies ārzemēs un pārstāv tipiskus pilsētniekus, tradicionāli bijušas grūtības uzrunāt nabadzīgākos sabiedrības slāņus, kas tos neuztver kā savu interešu pārstāvjus.
Pieaug arī neticība valsts uzņemšanai ES, lai gan pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Kišiņevai izdevās straujā tempā iegūt kandidātvalsts statusu. Taču pēc Sandu iniciatīvas pērn sarīkotajā referendumā eiropeiskās izvēles ceļu atbalstīja tikai 50,4% vēlētāju, kamēr 49,5% balsoja pret. Tiesa, balsošanas laikā bija vērojama plaša Krievijas iejaukšanās.
"Man šķiet, ka šeit ir pārmērīga Eiropas Savienības klātbūtne. Tik daudz vizīšu, man tā šķiet pārlieka iejaukšanās," sarunā ar aģentūru AFP atzīst aptuveni 50 gadus vecā Elena Popusoi, piebilstot, ka viņa dotu priekšroku "draudzībai ar Krieviju".
Turklāt Kišiņevas progresu iestāšanās sarunās ar ES nobremzējis Ungārijas veto Ukrainas uzņemšanai blokā. Lai gan Budapešta šķietami neiebilst pret Moldovas uzņemšanu un izrādījusi gatavību abu kandidātvalstu sarunu procesu atdalīt un katru no tām izskatīt atsevišķi, pret to savukārt iebilst Kijiva, kas norāda, ka abu valstu drošība un ceļš uz integrāciju ES nav atdalāms. Arī pašas Moldovas interesēs nav bojāt attiecības ar kaimiņvalsti, kas spiesta cīnīties par savu izdzīvošanu Krievijas uzsāktajā agresijas karā.
PAS zaudējums vēlēšanās radīs papildu šķēršļus Sandu ieturētajā kursā uz integrāciju ES. "Spēle tiks spēlēta līdz pēdējam brīdim," brīdina Kišiņevas domnīcas "WatchDog.md" eksperts Valerju Paša, atzīstot, ka vēlēšanu iznākums nebūt nav skaidrs.
Vēlētāju pārliecināšana
Tuvojoties vēlēšanām, PAS līderi mudina vēlētājus atmest "sūkstīšanos un šaubas", lai izvairītos no briesmām, ka moldāvu vīrieši varētu kļūt par lielgabalu gaļu Krievijas diktatora Vladimira Putina asiņainajos un noziedzīgajos karos. Sandu brīdinājusi, ka prokrieviska valdība tiks izmantota hibrīdu uzbrukumu organizēšanai ES.
"Ceru, ka mūsu valsts izlems kļūt par ES sastāvdaļu kā demokrātiska valsts, kas ievēro cilvēktiesības," Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai "Deutsche Welle" (DW) saka Kišiņevas Stefana Lielā bulvārī sastaptais 35 gadus vecais PAS aktīvists Kristiāns, kas garāmgājējiem dala uz dzeltena papīra drukāto partijas priekšvēlēšanu kampaņas avīzi. "Ļaudīm jāuzņemas atbildību par savu balsi, jo viņu balss izšķirs mūsu un nākamo paaudžu nākotni."
Viņam nav nekādu šaubu, ka Moldovai jāpievienojas ES. "Ar ES algas mūsu valstī palielināsies. Tas ļaus mums būt neatkarīgākiem un īstenot dažādus projektus, piemēram, digitalizāciju," ir pārliecināts Kristiāns.
Tikmēr prokrieviskā opozīcija, kas konsolidējusies tā sauktajā Patriotiskajā vēlētāju blokā (BEP), apgalvo, ka saišu saraušana ar Krieviju esot iedragājusi valsts ekonomiku. Prokrieviskie spēki sola vēlētājiem lētu Krievijas gāzi, lielākas pensijas un militāro manevru aizliegšanu valsts teritorijā.
"Neitralitāte ir mūsu vairogs. Moldovas Republikai jābūt par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, nevis kaujaslaukam," savā priekšvēlēšanu kampaņas avīzē cenšas iegalvot BEP, kam aptaujas sola otro vietu aiz PAS. Prokrieviskā opozīcija cenšas iebiedēt vēlētājus ar Krievijas iebrukumu, ja Moldova turpinās savu ceļu uz ES.
"Pēdējos četrus gadus nevar saukt par normāliem," jo valstī valdījušas "bailes, naids un šķelšanās", apgalvo Kišiņevas mērs Jons Čebans, kas pārstāv opozīcijā esošo Nacionālo alternatīvo kustību (MAN), kas izveidota 2021.gadā pēc atšķelšanās no prokrieviskās Sociālistiskās partijas.
Tādās pašās domās ir Vitālijs, kas tikai nelielu gabaliņu no iepriekš DW sastaptā Kristiāna dala pretrunīgi vērtētā uzņēmēja Renato Usati dibinātās "Mūsu partijas" aģitācijas materiālus. "Mūsu valsts pēdējo četru gadu laikā ir kļuvusi daudz nabadzīgāka," apgalvo aktīvists, kas uzskata, ka PAS kurss uz iestāšanos ES bijusi kļūda. "Šis tā sauktais Eiropas sapnis ir lieli meli. ES nevēlas uzņemt Moldovu nedz divos gados un nedz trijos, četros vai desmit gados," DW apgalvo Vitālijs. "Mums jābūt ļoti piesardzīgiem un nav jāklausās Eiropas melos, Eiropas solījumos."
Līdzīgi naratīvi tiek aktīvi izplatīti tīmeklī un sociālās saziņas vietnēs. Neatkarīgās žurnālistikas centra darbiniece Anastasija Nani DW atzīst, ka tā dēvētajos sociālajos medijos pēdējo gadu laikā vērojama masīva Krievijas ietekme. Kā norāda Nani, visplašāk izplatīts ir apgalvojums, ka "NATO un Ukraina vēlas mūs ieraut karā un ka mūsu vīri būs spiesti cīnīties frontē". "Jau tagad tiek apšaubīta vēlēšanu leģitimitāte," piebilst žurnāliste, norādot, ka šādā veidā Krievija cenšas iedragāt moldāvu uzticību vēlēšanām un likuma varai.
Krievijas iejaukšanās
Vēlēšanu priekšvakarā gandrīz ik dienu notiek kratīšanas, kas saistītas ar "vēlētāju korupciju" un partiju nelikumīgu finansēšanu. Prokuratūra publicējusi fotogrāfijas, kurās redzami kratīšanu laikā atrastie dolāru un eiro žūkšņi, kā arī audioieraksti, kuros dzirdams, kā tiek pārspriesta naudas saņemšana no Maskavas.
Jau pagājušajā gadā, kad vienlaikus notika prezidenta vēlēšanas un referendums par pievienošanos ES, tika gūti pierādījumi, ka Krievija Moldovā iepludinājusi lielas naudas summas, lai pirktu vēlētāju balsis. Tiek lēsts, ka varasiestādēm tolaik izdevās pārtvert tikai 10% līdz 15% no šiem nelikumīgi ievestajiem līdzekļiem. Ņemot vērā nelielo Moldovas iedzīvotāju skaitu, vēlēšanās svarīga ir katra balss, un tiek lēsts, ka pagājušajā gadā Maskavas aģentiem izdevies uzpirkt aptuveni 10% jeb 138 000 vēlētāju, kas devās pie balsošanas urnām. Viņiem tika maksāts par to, lai tie balsotu pret Sandu un pret iestāšanos ES.
Cenšoties mazināt iespējas uzpirkt vēlētājus, varasiestādes aktīvi vērsušās pret balsu tirgotājiem un tikušas noteiktas augstas sodanaudas par savas balss pārdošanu. Kā paziņojusi Sandu, par pagājušā gada vēlēšanu ietekmēšanu sodīti jau 25 000 cilvēku. Tagad savas balss pārdevējam draud 25 000 līdz 27 500 leju (1290 līdz 1930 eiro) liela sodanauda. Tā ir ievērojama summa, ņemot vērā to, ka 2024.gadā vidējā mēnešalga Moldovā bija 12 097 lejas (730 eiro).
"Ar 200 000 balsu iespējams mainīt visu. Pietiek paraudzīties uz ES referendumu [pagājušā gada] oktobrī, kas tika izšķirts ar tik mazu pārsvaru," norāda Vācijas Māršala fonda Bukarestes biroja direktora vietnieks Sergju Panainte. "Sodanaudas par savas balss pārdošanu tagad ir patiesi lielas, taču joprojām ir ļaudis, kas gatavi to darīt."
Moldovas varasiestādes liegušas vēlēšanās piedalīties bēguļojošā un par krāpniecību notiesātā oligarha Ilana Šora kontrolētajam prokrieviskajam blokam. Tikmēr Šors apsolījis 3000 dolāru katram moldāvam, kas izies ielās, lai protestētu pret PAS izvērsto "politisko terorismu". Gandrīz katru dienu daži desmiti cilvēku pulcējas pie Kišiņevas cietuma, lai pieprasītu tā dēvēto politieslodzīto atbrīvošanu.
Starp prorietumnieciskā "režīma upuriem" ir arī bijusī Gagauzijas reģiona vadītāja Jevgēņija Gucula, kam par prokrieviskās partijas "Šor" nelikumīgu finansēšanu piespriests septiņu gadu cietumsods. Saskaņā ar viņai izvirzīto apsūdzību laikā no 2019. līdz 2022.gadam, kad Gucula bija "Šor" sekretāre, viņa sistemātiski nelegāli ieveda no Krievijas Moldovā naudu, kas tika izmantota partijas finansēšanai.
Pirmdien, nepilnu nedēļu pirms vēlēšanām, tika aizturēti 74 cilvēki, kas gatavojuši valstī masu nemierus. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju daļa aizturēto krievu instruktoru vadībā apguvuši militārās prasmes Serbijā. Kratīšanu laikā atrasti arī ieroči un sprāgstvielas. Vienlaikus aģentūra "Bloomberg" pirmdien pavēstīja, ka tās rīcībā nonākuši dokumenti, kas liecina par Krievijas plāniem organizēt Moldovā nemierus un ietekmēt vēlēšanu iznākumu.
"Kremlis tērē simtus miljonus dolāru, lai nopirktu simtus tūkstošus balsu Dņestras abos krastos un ārzemēs," dienu vēlāk televīzijā uzrunājot nāciju, paziņoja Sandu. "Kremlis uzskata, ka mēs esam pērkami, ka mēs esam par mazu, lai pretotos, ka mēs neesam valsts, bet tikai teritorija." Netīrā krievu nauda tikusi izdalīta simtiem aģitatoru, "lai provocētu haosu, sētu vardarbību un iebiedētu sabiedrību", norādīja prezidente. Viņa brīdināja, ka gadījumā, ja Krievija pakļaus Moldovu savai kontrolei, tās integrācija ES būs apdraudēta. Sandu arī brīdināja, ka Moldova var kļūt par placdarmu krievu iebrukumam kaimiņos esošās Ukrainas Odesas apgabalā.
Tikmēr Maskava paziņojusi, ka Moldovu vēloties "okupēt" ES, lai varētu Odesas apgabalā ievest NATO karaspēku. Maskavai piebalsojis arī prokrieviski noskaņotais bijušais Moldovas prezidents, sociālistu līderis Igors Dodons, apgalvojot, ka Sandu un viņas atbalstītāju mērķis esot ieraut valsti karā ar Krieviju.
"Tas liecina, ka Krievija atklāti gatavo plānu "B"," norāda Panainte. "Ja PAS iegūs vairākumu, tas nozīmē, ka viņi (krievi) ķersies pie vardarbības un inscenētiem uzbrukumiem. Tā ir iespēja, kam tie gatavojas."
Piedņestras faktors
Lai gan Kišiņevas centrālās varasiestādes faktiski nekontrolē Piedņestras reģionu, kur joprojām atrodas pusotru tūkstoti vīru liels Krievijas armijas kontingents, tur mītošajiem Moldovas pilsoņiem ir balsstiesības. Taču prokrievisko separātistu kontrolētajā teritorijā nav iespējams ierīkot vēlēšanu iecirkņus, tāpēc iecirkņi, kur var nobalsot Piedņestras iedzīvotāji, tiek iekārtoti Dņestras labajā krastā.
Tomēr Moldovas vēlēšanu komisija noraidījusi Piedņestras pašpasludināto iestāžu prasību atvērt 41 šādu iecirkni un piekritusi tikai 10 iecirkņu iekārtošanai.
Piedņestras vēlētāji tradicionāli balsojuši par prokrieviskajiem kandidātiem. Turklāt Separātistu kontrolētajā reģionā vēlētāji ir vēl mazāk pasargāti no balsu pirkšanas, ko Moldovas varasiestādes nekādā veidā nespēj nedz kontrolēt, nedz sodīt.
Iespējamā nestabilitāte
Eksperti norāda, ka vēlēšanās izšķiroša nozīme būs vēlētāju aktivitātei, īpaši rietumvalstīs, kur mīt liela moldāvu diaspora, kas sliecas balsot par PAS, un Piedņestras reģionā, kas savukārt, domājams, balsos par prokrieviskajām partijām.
Cīņā par 101 parlamenta deputāta vietu kopumā iesaistījušās 23 partijas.
Ja vēlēšanās uzvarēs PAS, taču nespēs izcīnīt absolūto vairākumu, tai var nākties iesaistīties koalīcijā ar kādu no partijām, kas kļūs par krievu "Trojas zirgu" valdībā un sabotēs tās centienus integrēties ES, brīdina eksperti. Paša aģentūrai AFP norādījis, ka jebkāda nestabilitāte pēc vēlēšanām varētu būt "visai ērta Krievijas interešu īstenošanai".
Lai gan mērķis iestāties ES tagad ir iekļauts Moldovas konstitūcijā, eiroskeptiski noskaņota valdība var nobremzēt iestāšanās sarunas. Gruzijas piemērs liecina, ka proeiropeisks kurss nav pats par sevi saprotams un ka Krievija spēj joprojām saglabāt savu ietekmi, brīdina britu domnīcas "Chatham House" pētniece Melānija Parzonka.
Tomēr daudzus Kišiņevas ielās sastaptos moldāvus, ko uzrunājusi AFP, vilina iespējas, ko piedāvā ciešas saites ar Rietumiem. "Es vēlos labāku nākotni, lai pabeigtu studijas ārzemēs un atgrieztos Moldovā, kas man patiktu," saka 21 gadu vecā Līvija Melnoka.
Avoti: AFP, DW, DPA, BBC, RAAM.
