Austrumukrainā seniori pēc pensijas iet pāri frontes līnijai
Teroristu ieņemtajā Luhanskas apgabala teritorijā dzīvo ap 300 000 pensionāru. No „Kijevas huntas” atbrīvotajiem sirmgalvjiem pensijas saņemšana ir baiļpilns piedzīvojums.
Turklāt tagad Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir „nogriezis” bandītu ieņemtajiem apgabaliem pieeju valsts finansēm – Kijeva turieniešiem vairs nemaksās ne pensijas, ne pabalstus, ne algas skolotājiem, mediķiem, miličiem, ugunsdzēsējiem.
Pensionāru reisi uz naidnieka teritoriju
Ironiskā kārtā pašpasludinātās Luhanskas republikas pārstāvji pat vērsušies pie Porošenko ar lūgumu nepieļaut “sociālo genocīdu” un turpināt pensiju izmaksu, lai gan Ukrainas varu viņi neatzīst.
Alčevskas pensionāre Ļubova Nikolajeva (63) pēdējo reizi dzimtajā pilsētā saņēma pensiju jūlija vidū. Iztikusi no ietaupījumiem, maizei un citai pieticīgai pārtikai pieticis, palīdzējusi arī meita. Pēc trīs mēnešiem nauda beidzās, un Nikolajeva nolēma doties uz vietējo pensiju fonda nodaļu Ukrainas kontrolētajā Severodoņeckā.
“Es visu augustu un septembri gaidīju, ka Alčevsku atbrīvos – Ukrainas spēki bija dažus kilometrus tālāk. Bet tas nenotika,” teic pensionāre. No pilsētas katru rīta uz „ienaidnieka teritoriju” izbrauca īpaši autobusi – pensionāru reisi.
Braukt cauri kontrolposteņiem bijis bailīgi, bet pensionārus neviens nav aizticis. Nikolajeva reģistrējās pensiju fondā, un pēc dažām dienām viņai visu neizmaksāto naudu pārskaitīja uz bankas kontu. Bet – bankomāti nedarbojas, un atkal vajadzējis braukt uz Severodoņecku.
Valdība iesaka kļūt par bēgļiem
Ukrainas valdībā to dēvē par pensiju tūrismu un uz šiem ļaudīm raugās ar aizdomām. Sociālās politikas ministre Ludmila Deņisova atklāti izteikusies, ka nav skaidrs, kas ir cilvēki, kuri atkal atgriežas pie teroristiem. Tomēr tie, kas paspēja pārformēt pensijas, tās saņems, bet pārējiem gan jāpārceļas uz Ukrainas kontrolēto teritoriju. Viņiem būs jāreģistrējas kā iekšzemes bēgļiem.
Anastasija Ivanovna (78) no Luhanskas dzīvo viena, vīrs miris pirms sešiem gadiem, radu nav. Pensiju uz mājām nesa pastnieks, līdz kādu dienu augusta sākumā viņš neatnāca. Sirmgalve aizgāja uz pastu, bet durvis bija slēgtas.
“Labi, ka es krāju bērēm, par šo naudu joprojām pērku pārtiku. Novembra sākumā pasts sāka strādāt, man paziņoja, ka ir pensija. Atnācu, izsniedza 1800 grivnu (94 eiro), saka, ka tā ir pensija no jaunās varas par septembri, Bet, kad būs nākamā, nezina. Labi, ja par manu Ukrainas pensiju nav aizmirsuši un skaita, bet, kad saņemšu, Dievs vien zina,” stāsta pensionāre. Pārcelties pie ukraiņiem viņa negrib, esot par vecu tādiem ceļojumiem, ar pensiju jauna mitekļa īrei nepietiks.
Mītiņotājus piesola nošaut
Luhanskas „republikas” vadoņi nosaukuši pensiju apmērus: pensionāriem un pirmās grupas invalīdiem ¬– 94 eiro, otrās grupas invalīdiem – 84 eiro, trešās grupas invalīdiem – 47 eiro. Kur ņems naudu, separātisti nepaskaidro. Kaujinieku teritorijās bankas nestrādā kopš jūlija beigām, galvenais iemesls bija laupīšanas un pat inkasentu slepkavības.
Pensionāri jau vairākas reizes izgājuši mītiņos, pieprasot savu vecumdienu iztiku. Labi, ka bez upuriem, jo dažas reizes kaujinieki viņus izdzenāja ar šāvieniem gaisā, bet brašie krievu kazaki piedraudēja nākamreiz nošaut.
Tas gan nenozīmē, ka visi Donbasa pensionāri ir neapmierināti ar jauno kārtību. Nesen ap 300 večuku piedalījās tautas tiesas sēdē un nobalsoja par izvarošanā vainota vīrieša nošaušanu. Bez jebkādas izmeklēšanas, pietika ar paģirainās cietušās paziņojumu un revolucionāro sirdsapziņu – jādomā, tik svarīgi šie pensionāri vēl nekad nebija jutušies.
