Francijas prezidents atliek "Mistral" karakuģu nogādāšanu Krievijai (papildināta)

"Republikas prezidents uzskata, ka pašreizējā situācija Austrumukrainā nepieļauj piegādāt pirmo karakuģi," teikts Francijas prezidenta kancelejas paziņojumā.

"Tādēļ viņš nolēma to atlikt līdz tālākam" lēmumam par to, vai izsniegt eksporta licenci, kas nepieciešama, lai piegādātu kuģu Krievijai, tajā piebilsts.

Iepriekš otrdien arī Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabouss paziņoja, ka "noteikumi piegādei pašlaik nav izpildīti. Tas ir pilnīgi skaidrs".

"Tas ir pilnīgi acīmredzamu iemeslu dēļ. Pietiek paskatīties uz to, kas notiek Ukrainā," piebilda ministrs intervijā radiostacijai "France-Inter".

Komentējot to, ka līgumā ir skaidri noteiktas "Mistral" piegādes, Fabiuss norādīja, ka "ir līguma saistības, par kurām es šeit nerunāšu".

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs otrdien paziņoja, ka Krievija neplāno iesniegt prasību tiesā pret Franciju saistībā ar "Mistral" piegādes atlikšanu.

"Mēs gaidīsim pacietīgi," viņš teica ziņu aģentūrai  "RIA Novosti", piebilstot, ka "pagaidām prasības nekur nesniedzam".

"Viss ir ierakstīts līgumā. Mēs rīkosimies atbilstoši līguma traktējumam kā civilizēti cilvēki," Borisovs paskaidroja.

Tomēr vienlaikus viņš piebilda, ka gadījumā, ja Francija pilnībā atteiksies no kuģa piegādes, Krievija varētu "doties uz tiesu un noteikt sodus".

Iepriekš tika vēstīts, ka Krievija ir brīdinājusi Franciju par "nopietnām sekām", ka pirmais no diviem "Mistral" kuģiem netiks piegādāts līdz novembra beigām.

2011.gadā parakstītais 1,2 miljardu eiro vērtais līgums paredzēja, ka pirmo kuģi ar nosaukumu "Vladivostok" piegādās šogad oktobrī vai novembrī, bet otro ar nosaukumu "Sevastopoļ" - 2015.gadā. Šis līgums glābj no atlaišanas tūkstošiem Sennazēras kuģubūvētava strādnieku.

Tomēr Ukrainas krīzes ietekmē un krasā Rietumu un Krievijas attiecību pasliktinājuma dēļ uz Franciju tās sabiedrotie, jo īpaši ASV izdara lielu spiedienu nepiegādāt kuģus. Septembrī Olands paziņoja, ka lēmuma par piegādēm pieņemšana ir atlikta.

Līguma izpilde nozīmētu, ka pirmo reizi Krievijai tiktu pārdotas augsta līmeņa aizsardzības tehnoloģijas, par ko bažas ir izteikušas vairākas NATO dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis, kas bažījas par kuģu nonākšanas Krievijas bruņojumā negatīvo ietekmi uz to drošības situāciju.

Gaidot kuģa nodošanu   Krievijai, Sennazēras ostā uz mācību kuģa "Smoļnij" atrodas 400   Krievijas  kara jūrnieki - "Vladivostok" un "Sevastopoļ" apkalpju locekļi, kas no 30.jūnija ir mācījušies vadīt " Mistral" tipa kuģus.

BNS, Foto: AFP/LETA