Vācijas Konstitucionālā tiesa aizliedz spiegošanas programmatūras lietot pret tiem, kas nav pastrādājuši smagus noziegumus
Vācijas Konstitucionālā tiesa ceturtdien atzinusi, ka policija drīkst slepeni instalēt spiegošanas programmatūru aizdomās turēto datoros un viedtālruņos tikai tad, kad tiek izmeklēti īpaši smagi noziegumi. Turpmāk izmantot šo metodi, izmeklējot noziegumus, par kuriem paredzēts tikai trīs gadu cietumsods, nebūs ļauts, norādījusi tiesa.
Ar 2017.gada kriminālprocesa kodeksa grozījumiem policijai tika dotas tiesības, izmeklējot noteiktus noziegumus, izmantot telekomunikācijas līdzekļu kontroli. Tas deva iespēju izmeklētājiem lasīt šifrētos ziņojumus tādās lietotnēs kā "WhatsApp" vai "Telegram" un aplūkot informāciju, kas saglabāta aizdomās turamo datoros un viedtālruņos.
Konstitucionālā tiesa atzina, ka šifrēto ziņojumu lasīšana ir pamattiesību pārkāpums. Tādējādi samērīguma princips paredz, ka telekomunikācijas līdzekļu uzraudzība pieļaujama vienīgi īpaši smagu noziegumu gadījumā, norādīja tiesa.
Noziegumi, par kuriem maksimālais sods nepārsniedz trīs gadus, atzīstami par sīkiem nodarījumiem un tāpēc nevar tikt atzīti par pietiekami nopietniem, lai attaisnotu aizdomās turamo datoru un viedtālruņu inficēšanu ar spiegošanas programmatūru, konstatēja tiesa.
Tiesa arī atzina, ka aizdomās turamo datoros un viedtālruņos saglabātās informācijas slepena caurlūkošana daļēji ir pretrunā ar Vācijas Pamatlikumu. Taču atstāja šo normu spēkā, kamēr netiks izstrādāta jauns regulējums.
Prasību Konstitucionālajā tiesā pret tiesībsargāšanas iestādēm iesniedza tā dēvēto digitālo tiesību aizstāvju organizācija "Digitalcourage".
