“Lūdzu, nododiet manu mīlestību…” - biogrāfe atklāj harizmātiskā psihopāta Teda Bandija pēdējās stundas

Bēdīgi slavenais Teds Bandijs, kuru mēdza dēvēt par Amerikas harizmātiskāko slepkavu, savās pēdējās dzīves minūtēs izcēlās ar drūmu samierināšanos — krasā pretstatā pārliecinošajam bravūrīgumam, ar kuru viņš bija kļuvis bēdīgi slavens. 

Ievadīts telpā ar elektrisko krēslu — Bandijs šķita pieņēmis savu neizbēgamo nāves spriedumu. Tur, kur agrāk bija izaicinoša bravūra, tagad valdīja klusums un nopietnība — viņa stāja bija ievērojami mainījusies, atklājot skaidru pāreju no iedomības uz klusējošu padevību.

Kā ziņoja viņa biogrāfe Anna Rūla, Bandijs savu pēdējo nakti pavadījis asarās un lūgšanās — tas bija straujš kontrasts ar pārliecināto vīrieti, pie kāda sabiedrība bija pieradusi.

Viņa šarms valdzināja tūkstošiem visā Amerikā — daudzi viņu uzlūkoja kā noslēpumainu un harizmātisku personību. Tomēr viņa biogrāfe atmaskoja Bandiju kā “sadistisku sociopātu”, kurš izbaudīja citu ciešanas.

Rūla, kas 1971. gadā strādāja plecu pie pleca ar Bandiju Sietlas Pašnāvību krīzes palīdzības centrā, sākonēji Bandiju uztvēra kā “laipnu, gādīgu un empātisku”. Šīs īpašības gan bija grūti savienot ar to Bandiju, kurš nežēlīgi nogalināja vairākus cilvēkus.

Visa mūža laikā Tedam Bandijam tika piespriesti trīs nāvessodi. Viņš gadiem ilgi spēja novilcināt neizbēgamo, izmantojot dažādas viltīgas taktikas — sākot no juridiskiem manevriem līdz pat veiksmīgai aizbēgšanai no cietuma.

Bandijs izmantoja virkni stratēģiju, kas ievērojami paildzināja tiesas procesu norisi. Prokuratūra sākotnēji bija gatava atteikties no nāvessoda apmaiņā pret ilgu cietumsodu, taču, saskaroties ar Bandija manipulācijām, tās pacietība izsīka. Kad 1980. gadā norisinājās viņa pēdējā tiesa, apsūdzības puse bija apņēmības pilna panākt, lai Bandijs sēstos Floridas nāvējošākajā elektriskajā krēslā.

Šis tiesas process bija vēsturisks — to atspoguļoja 250 žurnālisti no pieciem kontinentiem, padarot to par pirmo televīzijā pārraidīto tiesas prāvu ASV vēsturē. Sabiedrībā valdīja spēcīga gaidu izjūta — kā tiesiskuma atgriešanās pēc gadiem ilgas nenoteiktības.

Lai gan Bandijam bija piešķirti pieci valsts nozīmēti advokāti, viņš lielu daļu aizstāvības uzņēmās pats, izmantojot iespēju izrādīties kameras priekšā. Tiesas zāles notikumi brīžiem līdzinājās ziepju operai, nevis nopietnam kriminālprocesam, kurā apsūdzētais stājas tiesas priekšā par slepkavībām.

Neraugoties uz viņa intelektu, Bandija vēlme spīdēt, kontroles apsēstība un lielummānija galu galā strādāja pret viņu pašu.

Viens no šokējošākajiem brīžiem tiesas laikā bija Bandija paša ierosinātās kāzas. Viņš izmantoja maz zināmu Floridas likumu, kas ļāva viņam publiski bildināt savu draudzeni Kerolu Ennu Būnu — tiesas zālē, viņai atrodoties liecinieces krēslā. Tiesnesis to atzina par oficiālu laulību. Šis savādais Floridas likums noteica, ka laulību deklarēšana tiesas zālē, tiesneša klātbūtnē, ir pietiekama, lai pāris tiktu atzīts par likumīgi precētu. Kad Kerola Enna Būna pieņēma piedāvājumu, Bandijs paziņoja, ka viņi ir salaulāti turpat uz vietas — šādi pārvēršot savu slepkavību tiesu par publisku cirku.

Saņemot nāvessodu, Bandijs tiesas zālē izaicinoši izsaucās: “Pasakiet zvērinātajiem, ka viņi kļūdījās!”

Bandija noslēpumainā personība aizrāva masu auditoriju, un 1989. gada 24. janvārī pie Ziemeļfloridas cietuma pulcējās aptuveni 500 cilvēku, lai sagaidītu ziņas par viņa likteni, bet vēl tūkstoši to vēroja caur televīzijas pārraidēm. Bandijs atteicās no pēdējās maltītes un tika aizvests uz elektrisko krēslu, kur viņu jau gaidīja 42 oficiāli novērotāji.

Apmēram plkst. 19.15, īsi pirms nāvessoda izpildes, cietuma pārraugs Toms Bārtons lūdza Bandiju izteikt pēdējo paziņojumu.

Sākoties izpildes pēdējiem sagatavošanās darbiem, Bandijs vērsās pie sava advokāta Džima Kolmena un metodistu mācītāja Freda Lorensa, ar kuru viņš jau iepriekš kopīgi lūdzās. Ar zināmu negribu Bandijs izteica savu pēdējo vēlēšanos: “Lūdzu, nododiet manu mīlestību ģimenei un draugiem.”

Tad viņam pāri mutei un zodam tika nostiprināta bieza siksna, un galvai pievilka metāla galvas vāku, kurā bija iestrādāts smags, melns plīvurs — tas pasargāja skatītājus no tieša acu kontakta ar nāvējošo procesu.

Cietuma pārraugs Bārtons pamāja, un neredzamais bende nospieda pogu. Pa vadiem izšāvās divi tūkstoši voltu sprieguma. Bandija ķermenis saspringa no elektrības trieciena, rokas savilkās dūrēs, un no viņa labās kājas pacēlās dūmu pavedieni. Pēc minūtes elektriskā strāva tika atslēgta, un Bandija ķermenis saļima krēslā. Kāds mediķis atpogāja viņa zilo kreklu, lai pārbaudītu sirdsdarbību, kamēr cits iespīdināja gaismu acīs.

Plkst. 7.16 tika paziņots oficiālais spriedums: Teds Bandijs ir miris. Ārpus cietuma atskanēja cilvēku gaviles. Tiesas procesa liecinieki pameta ēku ar nopietnu un klusu izteiksmi sejā, kontrastējot ar negaidīto līksmību dzestrajā rīta gaisā.

“Neatkarīgi no tā, ko Bandijs bija izdarījis, viņš tomēr bija cilvēks,” sacīja Džims Sjūels, Galfportas policijas priekšnieks un viens no lieciniekiem, lai gan viņš atzina arī dziļu atvieglojuma sajūtu par Bandija nāvi.