Runa ir par izdzīvošanu: zinātnieki atklājuši, ka ar pasaules okeānu notiek kaut kas nelāgs
Vairāk nekā piektā daļa pasaules okeāna pēdējo divu gadu desmitu laikā ir satumsusi, liecina Lielbritānijas Plimutas universitātes pētījums.
Process, kas pazīstams kā "okeāna satumšana", notiek tad, kad izmaiņas ūdens virskārtā apgrūtina gaismas iekļūšanu okeānā. Šis virsējais slānis - tā sauktā fotiskā zona - ir biotops 90% no visas jūras dzīves, un tam ir izšķiroša nozīme globālo bioģeoķīmisko ciklu uzturēšanā. Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Global Change Biology", teikts, ka no 2003. līdz 2022. gadam aptumšojies 21% pasaules okeāna. Zinātnieki uzskata, ka okeāna satumšana ir saistīta ar tādiem faktoriem kā izmaiņas aļģu ziedēšanas dinamikā un jūras virsmas temperatūras svārstības.
Kāpēc satumst okeāns?
Tas īpaši novērojams piekrastes rajonos, kur pie virsmas paceļas barības vielām bagāti ūdeņi, kā arī pastiprinās noteces no sauszemes - lietavas aizskalo jūrā lauksaimniecības blakusproduktus, veicinot fitoplanktona ziedēšanu. Spēcīgas lietavas kļūst arvien biežākas un intensīvākas dažādos pasaules nostūros - tās ir klimata pārmaiņu sekas. Atklātā okeānā aptumšošanās var būt saistīta ar ūdens virsmas temperatūras paaugstināšanos, kas, iespējams, novedis pie planktona skaita pieauguma, kas bloķē saules gaismu.
Kur ir jūtams šis efekts?
Visievērojamākās izmaiņas fotiskās zonas dziļumā tika novērotas Golfa straumes ziemeļu daļā, kā arī Arktikā un Antarktikā - reģionos, kur īpaši spilgti izteiktas klimata pārmaiņu sekas. Aptumšošanās ir plaši izplatīta arī piekrastes teritorijās un noslēgtās jūrās, ieskaitot Baltijas jūru.
Pētījums norāda, ka aptumsums aptver ne tikai piekrastes, bet arī atklātās okeāna daļas. Tomēr ne visi reģioni kļūst tumšāki: aptuveni 10% okeāna, gluži pretēji, kļuvuši gaišāki tajā pašā periodā. Pēc autoru teiktā, šāda jaukta aina atspoguļo okeānisko sistēmu sarežģītību un daudzus faktorus, kas ietekmē ūdens caurspīdīgumu.
Kā tas ietekmē jūras iemītnieku dzīvi?
Lai gan precīzas izmaiņu sekas pagaidām nav līdz galam izprotamas, zinātnieki brīdina, ka tās var skart lielu daudzumu jūras sugu un ekosistēmu. :Agrāk jau tika veikti pētījumi, kas parāda okeāna virsmas krāsas izmaiņas pēdējo 20 gadu laikā, iespējams, planktona kopienu sastāva izmaiņu dēļ," saka Plimutas universitātes jūras vides saglabāšanas pasniedzējs Tomass Deiviss. "Taču mūsu rezultāti apliecina, ka šādas izmaiņas izraisa vērienīgu okeāna aptumšošanos, kas samazina telpu, kur var izdzīvot un vairoties dzīvnieki, kas ir atkarīgi no saules un mēness gaismas."
Fotiskā zona ir dzīvotne lielākajai daļai jūras organismu. Šeit mīt fitoplanktons - mikroorganismi, kas atgādina augus un spēj fotosintēzēt. Tie veido pārtikas ķēdes pamatu. Fitoplanktonam nepieciešama saules gaisma, tāpēc tas dzīvo tuvāk virsmai. Tieši šajā zonā medī un vairojas daudzi jūras dzīvnieki, šeit ir daudz barības. Turklāt fitoplanktons atmosfērā saražo aptuveni pusi skābekļa un tam ir galvenā loma oglekļa ciklā un okeāna dzīvē.
"Īstais iemesls satraukumam"
Okeāna satumšana var ietekmēt gaisu, ko elpojam, zivis, ko ēdam, un planētas spēju cīnīties ar klimata pārmaiņām, brīdina Deiviss. "Mūsu secinājumi ir īstais iemesls satraukumam," saka zinātnieks. Profesors Tims Smits, Jūras bioģeoķīmijas un novērojumu nodaļas vadītājs Plimutas Jūras laboratorijā, piebilst, ka daži jūras dzīvnieki, kas ir atkarīgi no gaismas, var sākt pacelties tuvāk virsmai. Tas pastiprinās konkurenci par pārtiku un citiem resursiem. "Tas var izraisīt fundamentālas izmaiņas visā jūras ekosistēmā," saka profesors Smits.
Kā tika veikts pētījums?
Pētījuma "Pasaules okeāna satumšana" (Darkening of the Global Ocean)" autori analizējuši satelīta datus gandrīz divu gadu desmitu laikā, kā arī izmantojuši moderno okeāna modelēšanu. NASA dati no projekta "Ocean Colour Web" ļāvuši zinātniekiem izsekot izmaiņām uz katra zemesgabala virsmas. Ar algoritmu, kas mēra apgaismojuma līmeni jūras ūdenī, tika novērtēts fotiskās zonas dziļums dažādos punktos. Tika izmantoti arī saules un Mēness starojuma modeļi, lai pētītu, kā dienas un nakts apgaismojuma svārstības var ietekmēt jūras sugas. Lai gan izmaiņas apgaismojumā naktī bija mazākas nekā dienā, pētījumā secināts, ka arī tām ir būtiska ekoloģiska nozīme.
