Krievija negrasās iesaistīties jēgpilnās miera sarunās, brīdina ASV analītiķi
Krievija šobrīd neizrāda patiesu vēlmi iesaistīties jēgpilnās miera sarunās ar Ukrainu, bet, iespējams, cenšas radīt iluzoru priekšstatu par šādu gatavību, lai iegūtu laiku vai pat paplašinātu karadarbību, secināts ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" jaunākajā ziņojumā.
Domnīcas analītiķi uzskata, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju gan signalizē par politisku nostāju, tomēr ar tām vien nepietiek, lai piespiestu prezidentu Vladimiru Putinu mainīt savu stratēģiju vai uzsākt sarunas.
Pēc ekspertu domām, būtisks un nepārtraukts Rietumu militārais atbalsts Ukrainai ir galvenais instruments, kas varētu likt Kremļa vadītājam pārskatīt savus plānus un mazināt agresiju.
Putina aprēķini balstoties uz pārliecību, ka Krievijas armija spēs ilgāk uzturēt spiedienu frontē nekā Ukraina aizsargāties – un ka Rietumi ar laiku nogurs no palīdzības sniegšanas Kijivai. Šī loģika arī, pēc analītiķu teiktā, skaidro Maskavas nevēlēšanos iesaistīties nopietnās sarunās.
Domnīcas vērtējumā, ceļš uz ilgstošu mieru Ukrainā iet caur Krievijas ievērojamiem zaudējumiem frontē, kas būtiski iedragātu tās militāro potenciālu un ekonomisko noturību.
