Murmanskā pēc 20 gadiem atkal novēro Krievijas helikopterus: pieaug spriedze Somijas pierobežā
foto: scanpix
Krievija izvērš arktisko spēku paplašināšanu un bāzes pie Somijas.
Pasaulē

Murmanskā pēc 20 gadiem atkal novēro Krievijas helikopterus: pieaug spriedze Somijas pierobežā

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Krievija paplašina savu militāro klātbūtni gar Somijas robežu, būvējot jaunu infrastruktūru un paplašinot bāzes, ko eksperti uzskata par iespējamu sagatavošanos nākotnes konfliktam.

Murmanskā pēc 20 gadiem atkal novēro Krievijas hel...

Jau vēstīts, ka laikrakstā "The New York Times" nesen publicētie satelītattēli, šķiet, liecina par Krievijas militārās infrastruktūras paplašināšanos pie robežas. Attēlos redzamas karavīru teltis, paplašinātas militārās bāzes un atjaunoti Arktikas lidlauki, kas atrodas pretī NATO ziemeļaustrumu flangam.

"Krievija būvē vairāk infrastruktūras, lai pēc kara beigām Ukrainā varētu izvietot vairāk karaspēka," ziņu aģentūrai AFP sacīja Somijas Aizsardzības spēku pārstāvis.

Iepriekš neizmantotā bāze tagad, šķiet, spēj izmitināt aptuveni 2000 karavīru.

Fotogrāfijās redzama pastiprināta aktivitāte padomju laika Arktikas gaisa bāzēs Severomorskā-2 un Oļeņjā, kur pārvietoti ar kodolieročiem aprīkoti Tu-22 un Tu-95 stratēģiskie bumbvedēji. Krievijas helikopteri pirmo reizi divdesmit gadu laikā novēroti Murmanskā.

Maskava veikusi būtiskas militāro spēku reorganizācijas pie Somijas robežas. Pērn Krievija atjaunoja Ļeņingradas militāro apgabalu, lai palielinātu klātbūtni pie Somijas, Igaunijas un Latvijas robežas.

Somijas aizsardzības ministrs Anti Hakanens raksturoja Krieviju kā "agresīvu un bīstamu kaimiņu visai Eiropai", ņemot vērā reģionā pieaugošo spriedzi.

Runājot Somijas televīzijā "Yle", Hakanens uzsvēra vēl nepieredzētas Krievijas militārās aktivitātes, tostarp "ēnu flotes" tankkuģu eskortu Somu līcī. Viņš arī pieminēja nesenos gaisa telpas pārkāpumus, tostarp neseno gadījumu, kad Krievijas gaisa spēki pārkāpa Igaunijas un NATO gaisa telpu, kā arī iespējamu Somijas gaisa telpas pārkāpumu netālu no Porvo, uz austrumiem no Helsinkiem, ko viņš nosauca par "nopietnu lietu".

Somijas militārās amatpersonas saglabā atturīgu nostāju, uzsverot, ka Somijai šobrīd nav tūlītēju draudu. Tomēr eksperti uzskata, ka Maskavai varētu būt līdz pieciem gadiem, lai atjaunotu un paplašinātu savus spēkus līdz satraucošam līmenim, ja karš Ukrainā beigsies.

"NATO amatpersonas pauž pieaugošas bažas par Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos Arktikā, kas kļūst par jaunu ģeopolitisko sāncensību centru," sacīja ģenerālmajors Sami Nurmi. "Arktika būs svarīga nākotnes skatuve. Tas nemainīsies. Mēs cieši sadarbojamies ar mūsu Arktikas sabiedrotajiem, lai novērtētu Krievijas plānus."

Krievija pārvietojusi dažus dārgus militāros resursus uz ziemeļiem, daļēji, lai izvairītos no Ukrainas dronu triecieniem.

Somija jau pabeigusi pirmos 35 km no plānotā aptuveni 200 km garā žoga posma gar austrumu robežu ar Krieviju. Aptuveni 4,5 metru augstais žogs, kas aprīkots ar dzeloņstiepli, kamerām un sensoriem, tika uzbūvēts pēc tam, kad Helsinki apsūdzēja Maskavu migrantu virzīšanā uz Somiju "hibrīda operācijas" ietvaros pērn.

Krievijas militārā paplašināšanās aptver ne tikai infrastruktūras attīstību, bet arī pastiprinātu rekrutēšanu un ieroču ražošanu. Vladimirs Putins pavēlējis palielināt bruņoto spēku lielumu no viena līdz 1,5 miljoniem karavīru, bet militārie izdevumi šogad sasniegs 6% no IKP — vairāk nekā divreiz pārsniedzot NATO vidējo rādītāju (2,71%). Tanku ražošana paātrinās, lai gan daudzas no jaunajām vienībām netiek nosūtītas uz Ukrainu.

Krievija pastiprinājusi arī hibrīdu uzbrukumus Somijai un citām NATO dalībvalstīm, tostarp GPS signālu traucēšanu, zemūdens kabeļu bojāšanu un sabotāžas operācijas.