Berlīniešiem viņa pietrūks: Vācijas galvaspilsēta atvadās no sava ilggadējā mēra Vovereita
Berlīne ceturtdien atvadījās no sava ilggadējā mēra Klausa Vovereita, kuram tiek izteikta atzinība par "nabadzīgās, taču seksīgās" Vācijas galvaspilsētas pārveidošanu mākslas un ballīšu mekā.
Vovereits, kurš ir viens no ietekmīgākajiem Vācijas politiķiem, kas atklāti atzinis, ka ir gejs, augustā negaidīti paziņoja, ka atkāpjas no sava amata, un par vienu no galvenajiem viņa demisijas iemesliem tiek uzskatīta neveiksmīgā jaunās starptautiskās lidostas būvniecība, kuras pabeigšana kavējas jau gadiem, bet izmaksas ievērojami pārsniegušas plānotās.
Vovereita vietā stājas Mihaels Millers, kurš, tāpat kā viņa priekštecis, pārstāv sociāldemokrātus (SPD).
Nedienas ar Berlīnes lidostu neglābjami iedragājušas Vovereita reputāciju, lai gan savulaik viņš tika uzskatīts par potenciālo SPD līderi, kas varētu mest izaicinājumu pašreizējai kanclerei Angelai Merkelei, kura pārstāv konservatīvo Kristīgo demokrātu savienību (CDU).
13 gados, kurus viņš aizvadījis mēra krēslā, Vovereits savulaik sašķelto Berlīni pārvērtis par pasaulē pazīstamu kultūras centru, kas slavena gan ar saviem jau leģendārajiem naktsklubiem, gan ar visaugstākās kvalitātes muzejiem un koncertzālēm.
Tomēr laikraksts "Der Tagesspiegel" atzīst, ka Vovereitam labāk veicies Berlīnes reklamēšanā nekā tās vadīšanā. Vienlaikus izdevums piebilst, ka, neskatoties uz to, berlīniešiem viņa pietrūks.
Tikai pirms dažām nedēļām Vovereita vadībā vēl notika vērienīgās svinības par godu 25.gadadienai kopš Berlīnes mūra krišanas, kas piesaistīja pilsētai simtiem tūkstošu lielus viesu pūļus.
Berlīne ar saviem 3,4 miljoniem iedzīvotāju ir ne tikai Vācijas galvaspilsēta, bet arī viena no tās 16 federālajām zemēm. Tādējādi Vovereits izpelnījies arī visilgāk amatā bijušā reģionālās valdības vadītāja godu.
Viņa pēctecis Millers ir karjeras politiķis, kurš tiek uzskatīts par īsto vīru, kas varēs ķerties pie infrastruktūras problēmu, augstā bezdarba un dzīvokļu īres cenu kāpuma risināšanas.
Pēdējā laikā Berlīnes ekonomika gan sākusi atlabt, un kopš 2005.gada pilsētā parādījušies simtiem jaunu uzņēmumu un radīti 150 000 jaunu darbvietu.
Tomēr tā joprojām ir atkarīga no subsīdijām, ko nodrošina bagātākās Vācijas zemes.
Millera pilnvaru termiņš ilgs tikai līdz 2016.gadam, kad Berlīnē gaidāmas kārtējās vēlēšanas.
