Krimas tilts sāpīgi atspēlējas pašai Krievijai: tur vairs nebūvē jaunus un neremontē vecos ceļus
Krievijas megaprojekta – tilta pāri Kerčas šaurumam - būvniecība uz okupēto Krimas pussalu apturējusi jebkādu citu ceļu būvniecību un pat remontu Krievijā. Praktiski visa Krievijas ceļu infrastruktūras attīstībai paredzētā nauda tiek atvēlēta satiksmes nodrošināšanai kaut kad nākotnē ar Ukrainai atņemto teritoriju.
2014. gada rudenī Krievija sāka realizēt megaprojektu, lai okupēto Krimas pussalu, kuru no kontinentālās Krievijas šķir Melnās jūras Kerčas šaurums, savienotu ar sauszemi – Krasnodara novadu, apejot Ukrainas zemi. Krievija paredzējusi pāri Kerčas šaurumam uzbūvēt 19 kilometru garu auto un dzelzceļa tiltu (autoceļam jābūt gatavam nākamā gada decembrī, bet dzelzceļa sliedēm – 2019. gada nogalē).
Pirms gada Krievijas valdība apstiprināja 2,76 miljardu eiro vērtā tilta būvniecību, ko veic Krievijas prezidenta Vladimira Putina sena drauga un sabiedrotā Arkādijam Rotenbergam piederošais uzņēmums. Savukārt visa Krimas pussalas savienošana ar Krievijas sauszemi izmaksās vēl dārgāk – 2014. gadā Krievijas valdība šī mērķa īstenošanai apstiprināja projektu 6,17 miljardu ASV dolāru vērtībā (5,85 miljardi eiro jeb vairāk nekā divas trešdaļas šī gada Latvijas valsts budžets).
Jāteic, ka Krievijas ambiciozo projektu dēļ valsts ceļu tīkls gadu no gada pasliktinās, jo tā atjaunošanai un būvniecībai paredzētā nauda aiziet „reprezentācijas būvēm”. Vispirms 2012. gadā dažus kilometrus no Vladivostokas Tālajos Austrumos pāri Austrumu Bosfora šaurumam bija jāatklāj 3,1 kilometru garais tilts uz Krievu (Russkij) salu, kuru būvēja par godu Āzijas un Klusā okeāna valstu vadītāju sanāksmei, bet pēc tam bija jāgatavojas 2014. gada Soču olimpiskajām spēlēm.
Parasti Kremlis cenšas noslēpt, ka tā megaprojekti kaitē valsts attīstībai, tomēr ne vienmēr tas izdodas. Tagad „muti palaidis” Federālo ceļu reģionālās pārvaldes Aizbaikāla novada Sibīrijā priekšnieks Jevgēņijs Pristašs, kurš vietējam ziņu kanālam „Zabmedia” izteicies: „Krimas tilts ir superobjekts ne tikai Krievijas, bet visas pasaules mērogā. Tādēļ, protams, pārsvarā (ceļu būvniecībai) paredzēta nauda aiziet uz turieni. Līdz ar to praktiski apturēta visu jaunu autoceļu būvniecība Krievijā”.
Vienlaikus Pristašs piebilda, ka visi pieci lielie ceļu infrastruktūras attīstības projekti Aizbaikāla novadā „nolikti plauktiņā”. Var noprast, ka līdzīga situācija ir arī citos Krievijas reģionos.
