"Mēs to vairs nevaram izturēt!" Vācijas kafejnīcu īpašnieku pacietības mērs ir pilns

Daudziem vācu kafejnīcu un bāru īpašniekiem problēmas sagādā klēpjdatori, jo cilvēki, kuri pārvieto savu darba vietu uz šejieni, bieži pasūta maz. "Parasti viņi strādā trīs stundas pēc litra krāna ūdens vai tases espresso," saka Katrīna Tīsa (Kathrin Thies), konceptuālās kafejnīcas "Thies Wohnen und leben" īpašniece Magdeburgā.

"Es nevaru uz to dzīvot, nevaru maksāt darbiniekiem un segt īri. Tas mums vienkārši ir nerentabli," viņa sūdzas. No vienas puses, cilvēki, kas strādā mobili, atdzīvina iestādes stundās, kad nav apmeklētāju pieplūduma. No otras puses, mājas ofisa pieaugošās popularitātes dēļ viņi galdiņus lieto tik bieži, ka daži kafejnīcas īpašnieki sāk protestēt - un aizliedz klēpjdatorus.

"Protams, mēs tās atļaujam, piemēram, ja jūs vienkārši gribat kaut ko izdarīt savā klēpjdatorā piecu minūšu laikā. Taču, ja kāds šeit grasās strādāt stundām ilgi, mēs to vairs nepieļaujam," intervijā informācijas aģentūrai DPA skaidro gruzīnu kafejnīcas "LOstan" īpašniece jūlija Basilašvili.

Kafejnīcas īpašnieki - par dzīvo atmosfēru!

Katrīna Tīsa praktizē klēpjdatoru pagaidu aizliegumu - nedēļas nogalē ar tiem iestādē neielaiž, skaidrojot ar to, ka šīs dienas tiek veltītas komunikācijai un laika pavadīšanai kopā ar draugiem un bērniem.

Bez rūpēm par ienākumiem daudzus restorānus uztrauc viņu iestādēs valdošā atmosfēra. "Kad jūs nākat pie mums, jūs jūtat dzīvi, cilvēki atkal komunicē," priecājas Basilašvili. "Pie mums var nesteigties, baudīt, iedzert kafiju vai citu dzērienu. Var atļauties atslābināties. Daudzi klienti par to priecājas," norāda Vinčenco Bocato (Vincenzo Bozzato).

Citur, kur lielākā daļa apmeklētāju ir pieķēdēti pie klēpjdatoru ekrāniem, viņam pietrūkst sarunu pie galdiņiem un tā, ka viesi var pārmīt kādu vārdu ar oficiantiem. Katrīna Tīsa savā kafejnīcā dod priekšroku arī dzīvai atmosfērai. Turklāt viņa vēlētos, lai vecāki neatstātu bērnus divatā ar mobilo telefonu.

Tāpēc viņa piedāvā rotaļlietas un krāsojamās grāmatas: "Bērni to mīl, viņi nāk pie mums un prasa, vai viņiem var paņemt vēl lapu. Viņi var iegūt citu lapu vai pavizināties ar bērnu mašīnīti starp galdiņiem. Tieši tāda gaisotne man ir vajadzīga, nevis klēpjdatora vai planšetes priekšā sēdošie bērni laikā, kad mamma satiekas ar draugiem."

Kā klienti reaģē uz klēpjdatoru aizliegumu

Pēc restorānu pārstāvju teiktā, apmeklētāji neviennozīmīgi reaģē uz klēpjdatoru aizliegumu. No vienas puses, šādus pasākumus slavē tie, kuri vēlas kaut uz brīdi palēnināt dzīves tempu un novirzīties no digitālās realitātes. "Daudzi viesi par to priecājas, bet, protams, esmu zaudējusi klientus."  Vinčenco Bocato kafejnīca nav tukša - neskatoties uz "ļoti, ļoti sliktām atsauksmēm dēļ tā". "Arī mūs ik pa laikam apvaino. Bet, ja šādi noteikumi kādu satrauc, jāmeklē cita iestāde. Katrs var lemt pats," viņš uzskata.

Viedtālruņu aizliegšana - nākamais solis?

Daži restorāni ziņo, ka pirms klēpjdatoru aizlieguma ieviešanas viņi izmēģinājuši arī citus veidus - piemēram, skaidrojuši, kāpēc galdiņš jāatbrīvo, ja viesis vairs neko nepasūta. Taču nemitīgās sarunas par šo tēmu vienkārši paņem pārāk daudz spēka, atzīst Katrīna Tīsa no Magdeburgas.

Aizliegums attiecas galvenokārt uz klēpjdatoriem un dažkārt arī uz planšetēm, bet ne uz mobilajiem telefoniem. "Šodien var strādāt visu dienu, izmantojot tikai viedtālruni," saka Franks Furtvenglers.

Bet citu restorānu saimnieki gribētu iet vēl tālāk: "Es gribētu ieviest dienu bez mobilajiem telefoniem, bet pagaidām neredzu šādu iespēju. Mēs arvien biežāk redzam, ka cilvēki bez tiem nevar dzīvot."