Zinātnieki pasaulē ar vērienīgu CERN projektu cer atrisināt vēl neatbildētos fizikas noslēpumus
Zinātnieki publiskojuši plānu grandiozākam Lielā hadronu paātrinātāja pēctecim, kas varētu palīdzēt atklāt atbildes uz Visuma noslēpumiem.
Plāni paredz būvēt gandrīz 91 kilometru garu loku gar Francijas un Šveices robežu, ieskaitot teritoriju zem Ženēvas ezera. Šādi plāni tika publiskoti pirmdienas vakarā un ietver pēdējos plānošanas soļus projektam, kas CERN (Eiropas Kodolpētījumu organizācijā) tiek izstrādāts jau gandrīz desmit gadus.
Pētījumā izklāstīti tādi aspekti kā iecerētā tuneļa atrašanās vieta, ietekme uz vidi, zinātniskie mērķi un projekta izmaksas. Neatkarīgi eksperti izvērtēs šos plānus, pirms CERN divi desmiti dalībvalstu — visas no Eiropas, izņemot Izraēlu — 2028. gadā lems, vai dot projektam zaļo gaismu. Ja tiks pieņemts pozitīvs lēmums, būvniecība varētu sākties 2040. gados, un kopējās izmaksas tiek lēstas ap 14 miljardiem Šveices franku (aptuveni 16 miljardi ASV dolāru).
CERN pārstāvji uzsver, ka šāds projekts ne tikai palīdzētu paplašināt zināšanas par Visuma uzbūvi, bet arī dotu impulsu inovācijām tādās jomās kā kriotehnoloģijas, virsvadītāju magnēti un vakuuma tehnoloģijas, no kurām ilgtermiņā ieguvēji būtu cilvēce kopumā. Eksperti ārpus CERN norāda, ka šis projekts ļautu daudz precīzāk pētīt arī Higsa bozonu — grūti nosakāmu daļiņu, kas palīdz izskaidrot, kā pēc Lielā sprādziena radās matērija.
Teksasas A&M universitātes profesors Deivs Tobecks komentēja:
“Šie ziņojumi ir nozīmīgs pagrieziena punkts šajā procesā, taču pilnīga skaidrība būs tikai pēc rūpīgiem pētījumiem un politiķu lēmumiem laikā, kad pasaulē valda liela nenoteiktība.”
Aptuveni desmit gadus CERN vadošie zinātnieki ir strādājuši pie šī projekta, kura mērķis ir radīt pēcteci Lielajam hadronu paātrinātājam — 27 kilometru garai tuneļu sistēmai, kurā daļiņas tiek paātrinātas un sadurtas gandrīz ar gaismas ātrumu.
Tieši šajā paātrinātājā 2013. gadā tika apstiprināta Higsa bozona eksistence — centrālais elements tā dēvētajā Standarta modelī, kas izskaidro fundamentālos spēkus Visumā.
CERN komanda izvērtēja vairāk nekā 100 dažādus scenārijus nākamajam paātrinātājam, pirms nonāca pie priekšlikuma būvēt 91 kilometru garu loku vidējā dziļumā 200 metru zem zemes. Tunelis būtu aptuveni 5 metrus plats.
“Mūsu mērķis ir radīt paātrinātāju, kas spēs sasniegt enerģiju līmeni, kas ir desmit reizes lielāks nekā pašreizējam,” sacīja CERN pārstāvis Arno Marsoljē.“Jo vairāk enerģijas, jo smagākas un līdz šim neatklātas daļiņas var tikt radītas.”
Lielāka jauda ļautu arī daudz precīzāk pētīt Higsa bozonu, par kuru “mums šobrīd ir tikai miglains priekšstats”, piebilda Marsoljē.
