Krievijas militārie izdevumi pieaug tik strauji, ka tie pārspēj visas Eiropas valstis kopā ņemot
Krievijas militārie izdevumi pieaug tik strauji, ka tie pārspēj visas Eiropas valstis kopā ņemot, neskatoties uz to centieniem palielināt budžetu un bruņoties, norādīts Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta jaunākajā publicētajā ziņojumā.
Institūts norāda, ka Krievijas militārie izdevumi aizvadītajā gadā tika prognozēti 13,1 triljona rubļu (143 miljardu eiro) apmērā un tie veidoja 6,7% no valsts iekšzemes kopprodukta, kas ir vairāk nekā 40% pieaugums salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Turklāt Krievijas patiesais aizsardzības budžets ir daudzkārt lielāks, nekā oficiāli izziņotais, jo tas tiek slēpts aiz investīcijām zinātnē, tehnoloģiju attīstībā un citās jomās.
Tikmēr Eiropas kopējie aizsardzības izdevumi 2024. gadā bija 421,55 miljardi eiro, kas bija 11,7% pieaugums salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Lai gan faktiski Eiropas kopējie tēriņi ir lielāki, Krievijā ir krietni zemākas darbaspēka un izejmateriālu izmaksas, kas liecina, ka par tādu pašu summu Krievija spējīga stiprināt savu aizsardzību daudzkārt efektīvāk nekā Eiropa. Rēķinot pēc pirktspējas paritātes, kas atspoguļo reālo salīdzinājumu starp Eiropu un Krieviju, Kremļa militārie izdevumi 2024. gadā sasniegtu 426 miljardus eiro. Turklāt, saskaņā ar institūta ziņoto, Krievijas izdevumi aizsardzībai šogad pieaugs vēl par 14 procentiem līdz 15,6 triljoniem rubļu (170 miljardiem eiro).
Šis straujais izdevumu pieaugums rada bažas, ka pēc kara Ukrainā Krievija varētu būt spējīga uzbrukt NATO valstīm. "Mēs neesam gatavi tam, kas mūs sagaida pēc četriem līdz pieciem gadiem," jau pērn brīdināja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Tikmēr Dānijas izlūkdienesti aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka Krievija varētu būt gatava plaša mēroga karam Eiropā tuvāko piecu gadu laikā.
Bažas raisa arī fakts, ka Krievijas aizsardzības rūpniecība pielāgojas ilgstošam karam, ievērojami palielinot artilērijas un munīcijas ražošanu, un privātais sektors kļūst arvien iesaistītāks militārajā nozarē.
Lai gan Krievijas militārā spēka pieaugums ir satraucošs, analītiķi norāda, ka tam ir arī vājās puses. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievija ir zaudējusi apmēram 14 000 tanku, kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru. Tāpat tai nākas izmantot novecojušus modeļus, piemēram, BTR-50 un T-62 tankus, kas ražoti vēl 1950. gados. Tomēr eksperti uzskata, ka ar pašreizējo finansējuma līmeni Krievija varēs turpināt augstu zaudējumu stratēģiju vismaz līdz gada beigām un pēc kara tā plāno vēl straujāk palielināt savas militārās spējas.
Tikmēr Eiropa cenšas atgūt savu iepriekšējo aizsardzības spēju pēc gadiem ilga zemā finansējuma aizsardzībai, kas sākās līdz ar Aukstā kara beigām. 2023. gadā 24 no 32 NATO valstīm sasniedza alianses izvirzīto mērķi – aizsardzībai tērēt vismaz 2% no IKP, taču ASV prezidents Donalds Tramps tagad vēlas šo slieksni paaugstināt līdz 5%.
Aktīvi savas robežas šobrīd stiprina Krievijas robežvalstis, pat ja tas nozīmē ieroču iegādi ārpus Eiropas. Piemēram, Polija no 2022. gada februāra līdz 2024. gada oktobra beigām parakstīja līgumus ar Dienvidkorejas ieroču ražotājiem 16,9 miljardu dolāru apmērā, ietverot visu, sākot no mobilajām haubicēm un beidzot ar tankiem un iznīcinātājlidmašīnām. Bet ES, īpaši Francija, cenšas veicināt Eiropas aizsardzības rūpniecību un mazināt atkarību no ASV ieroču piegādēm. Tomēr Eiropā joprojām valda bažas, ka esošie pasākumi varētu nebūt pietiekami, lai nodrošinātu kontinenta drošību nākotnē.
