Vācijā konservatīvie un sociāldemokrāti panāk vienošanos par koalīcijas izveidi
Vācijas kristīgie demokrāti un to Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CDU/CSU) sarunās ar sociāldemokrātiem (SPD) sestdien panākuši principiālu vienošanos par koalīcijas izveidi, paziņojis konservatīvo līderis Frīdrihs Mercs, kas, domājams, kļūs par nākamo kancleru.
Arī Lars Klingbeils no SPD puses apliecināja, ka sākotnējās sarunas pēc 23.februārī notikušajām Bundestāga vēlēšanām veiksmīgi noslēgušās un tagad sāksies oficiālas sarunas par valdības izveidi.
Mercs pavēstīja, ka par pamatu oficiālajām koalīcijas sarunām būs sākotnējās sarunās saskaņotais kopīgais dokuments, kurā panākta vienošanās par visiem svarīgākajiem jautājumiem. Oficiālās sarunas, kuru gaitā jāvienojas arī par portfeļu sadalījumu starp partijām, varētu sākties jau nākamajā nedēļā, un Mercs paredz tās pabeigt līdz Lieldienām.
Kā ziņots, Bundestāga vēlēšanās CDU/CSU ieguva 28,5% balsu, bet SPD ar 16,4% balsu ierindojās tikai trešajā vietā, atpaliekot no labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD), par kuru balsoja 28,8% vāciešu.
Konservatīvajiem un sociāldemokrātiem jaunajā Bundestāga sasaukumā kopumā būs 328 no 630 vietām, kas tiem nodrošinās valdības veidošanai nepieciešamo vairākumu.
Mercs pavēstīja, ka saskaņā ar panākto vienošanos nelegālie imigranti turpmāk tiks atraidīti uz Vācijas robežām, pat ja tie pieprasīs patvērumu, taču tas tikšot darīts vienīgi saskaņā ar kaimiņvalstīm.
Paredzēts palielināt arī robežpolicistu skaitu. Tajā pašā laikā grozījumi pilsonības likumā, kas stājās spēkā jūnijā un pieļauj dubultpilsonību ārpus ES esošo valstu pilsoņiem, kā arī saīsina nepieciešamo domicila periodu pirms naturalizācijas, netiks atcelti, kā to vēlējās konservatīvie.
Partijas tomēr apņēmušās noskaidrot, cik lielā mērā tas atbilstu konstitūcijai, ja Vācijas pilsonība tiktu atņemta terorisma atbalstītājiem, antisemītiem un ekstrēmistiem, kas vēlas gāzt valsts iekārtu, ja tiem ir kādas citas valsts pilsonība.
CDU/CSU un SPD arī plāno pazemināt nodokli uz elektroenerģiju, lai mazinātu gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību slogu. Savukārt Klingbeils pavēstīja, ka konservatīvie piekrituši SPD svarīgākajām prasībām noteikt 15 eiro lielu minimālo algu stundā, kā arī garantēt stabilas pensijas.
CSU līderis un Bavārijas premjerministrs Markus Zēders informēja, ka panākta arī vienošanās par pievienotās vērtības nodokļa pazemināšanu līdz 7% uz restorānos pasniegto ēdienu. Šis nodoklis tika pazemināts jau covid-19 pandēmijas laikā, taču pēc tam atjaunots iepriekšējā 19% līmeni.
Sarunās panākta arī vienošanās, ka jāatvieglo nodokļu nasta plašam vidusšķiras slānim, tomēr saskaņotais dokuments nesatur sīkākas detaļas par iecerēto. Partijas bijušas arī vienisprātis par nepieciešamību stiprināt Vācijas aizsardzības spējas gan iekšēji, gan starptautiskā līmenī.
Sarunu dalībnieki pauduši apņēmību spēlēt proaktīvu lomu Eiropas Savienībā (ES) un sadarboties ar citām dalībvalstīm, lai stiprinātu bloka aizsardzības spējas. Tikmēr SPD līdzšinējie koalīcijas partneri asi nosodījuši CDU/CSU vienošanos.
Tā vietā, lai risinātu strukturālās problēmas, partijas vēlas rīkoties tāpat, kā tās rīkojušās iepriekšējo "lielo koalīciju" laikā, iegrūžot naudu visās jomās, izteikusies zaļo līdere Franciska Brantnere. "Tā ir inde mūsu valstij," uzsvēra Brantnere. Savukārt partijas līdzpriekšsēdētājs Fēlikss Banašaks paudis nožēlu, ka tā dēvētajai klimata aizsardzībai nav pievērsta nekāda uzmanība.
