Zviedrijas armija brīdina par vēja parku risku
Negaidītu triecienu Eiropas zaļajam kursam devusi Zviedrijas armija. NATO jaunākās dalībvalsts militāristi uzskata, ka vēja spēkstacijas Baltijas jūrā vājina alianses aizsardzību Ziemeļeiropā.
Pēc armijnieku sniegtā vērtējuma Zviedrijas valdība nav devusi atļauju 13 vēja parku būvei valsts piekrastē. Vēja ģeneratoru torņi un rotoru lāpstiņas rada radiolokācijas atbalsi un citus tehniskus traucējumus, kas apgrūtina gaisa un arī zemūdens telpas novērošanu. Tādējādi rodas grūtības pamanīt zemūdenes, bet brīdinājums par raķešu uzbrukumu pienāktu minūtes, nevis divu laikā, teikts armijas ziņojumā.
Militāristi brīdina, ka vēja parku izbūve joslā gar Zviedrijas austrumu krastu no Ālandu salām ziemeļos līdz Ēresunda līcim dienvidos valsti padarītu daudz neaizsargātāku pret iespējamiem Krievijas triecieniem, īpaši no Kēnigsbergas anklāva.
Ziņojumu atbalstījis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons, norādot uz “nopietno drošības situāciju Ziemeļeiropā un Baltijas jūrā”. Viņam pievienojas klimata un apkārtējās vides ministre Romina Purmohtari, stingri atbalstot atteikšanos no tik masveidīgas vēja spēkstaciju būves, kas radītu “neparedzamas sekas” valsts aizsardzībai. Tādējādi valdība devusi zaļo gaismu tikai vienam vēja parkam rietumu piekrastē pretim Dānijai.
Turklāt Zviedrijas armijnieki jebkurus vēja parkus Baltijas jūrā uzskata par “nepieņemamu risku”. Tas nozīmē, ka par šo jautājumu būs jāspriež arī NATO un Eiropas Savienībai kopumā.
Vēl 2022. gada otrajā pusē ES valstis Baltijas un Ziemeļjūras krastos vienojās kopīgi attīstīt vēja enerģētiku. Bija iecerēts, ka Baltijas jūrā līdz 2030. gadam vēja enerģētikas jauda pieaugs septiņas reizes, un Zviedrijā apturētie 13 vēja parku projekti bija daļa no šīs programmas.
