Rumānijas vēlēšanu rezultāti rada bažas par stabilitāti Eiropā un atbalstu Ukrainai
Nedēļu pēc Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas, kurā visvairāk balsu negaidīti ieguva labējais populists Kelins Džordžesku, parlamenta vēlēšanās tomēr uzvarējusi līdzšinējā valdošā Sociāldemokrātiskā partija (PSD).
Lai gan kopumā tradicionālās partijas nodrošinājušas sev formālu vairākumu, gandrīz trešdaļu balsu ieguvušas galēji labējās partijas, kas ir vienotas savā noraidošajā attieksmē pret palīdzības sniegšanu Ukrainai un kristīgo vērtību aizstāvībā, un stipri fragmentētajā parlamentā izveidot vairākuma koalīciju, domājams, nebūs viegli.
Sarežģītā koalīcijas veidošana
Kā jau bija sagaidāms, PSD, kas ieguva 22% balsu, ne tuvu nav spējusi izcīnīt vairākumu, un tai nāksies meklēt koalīcijas partnerus. Līdz šim sociāldemokrāti, kas pēc komunistiskā režīma krišanas faktiski nepārtraukti ieņēmuši dominējošās pozīcijas uz Rumānijas politiskās skatuves, šobrīd valdību veido koalīcijā ar centriski labējo Nacionālliberālo partiju (PNL), kas šajās vēlēšanās ar 14% balsu ierindojās trešajā vietā. Savukārt ceturtajā vietā izvirzījusies liberāli konservatīvā Rumānijas glābšanas savienība (USR), par kuru balsojuši 12% vēlētāju.
Visloģiskāk būtu veidot prorietumniecisko partiju - PSD, PNL un USR - koalīciju, kas teorētiski parlamentā kontrolētu aptuveni 52% deputātu vietu.
Vissarežģītākais uzdevums ir iesaistīt šajā koalīcijā USR, kuras kandidāte uz valsts galvas amatu Jelena Laskonsi 8.decembrī gaidāmajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā sacentīsies ar Džordžesku, jo Laskonsi sevi pozicionējusi kā politiķi, kas vēršas pret istablišmentu un pret korupciju. Savā kampaņā viņa asi kritizējusi PSD un PLN veidoto valdību, īpaši tās pasivitāti korupcijas apkarošanā. Turklāt USR mazā pieredze administratīvajā darbā raisa papildu šaubas par partijas spēju darboties koalīcijā.
Situāciju vēl vairāk sarežģī sliktās savstarpējās attiecības pagātnē. 2021.gadā USR izstājās no koalīcijas ar PNL, piesaucot domstarpības pārvaldības un reformu jautājumos. Tas noveda pie politiskās krīzes, kuras rezultātā galu galā tika izveidota pret USR vērstā PNL un PSD koalīcija.
Prezidenta vēlēšanu izšķirošā nozīme
Izšķiroša nozīme būs prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai, kurā sacentīsies prokrieviskais kandidāts Džordžesku un Laskonsi, jo saskaņā ar Rumānijas konstitūciju premjerministru izvirza prezidents. Laskonsi uzvaras gadījumā būtu vieglāk izveidot darbaspējīgu prorietumniecisko partiju koalīciju. Taču Džordžesku uzvaras gadījumā valsts var tikt ierauta politiskajā krīzē.
No otras puses, viņa uzvaras gadījumā pastāv iespēja, ka PSD, PNL un USR veidota valdība, pierādot savu darbaspēju, ķeras pie Džordžesku impīčmenta procedūras. Taču jāatgādina, ka šāds scenārijs Rumānijā jau divkārt ticis izspēlēts 2007. un 2012.gadā, kad parlaments nobalsoja par toreizējā prezidenta Trajana Basesku atcelšanu no amata, taču abas reizes parlamenta lēmums tika noraidīts tautas nobalsošanā.
Ņemot vērā iespējamo politisko nestabilitāti, nākamā premjerministra izraudzīšana kļuvusi par steidzamu nepieciešamību. Rumānijā par premjerministru tradicionāli kļūst tās partijas pārstāvis, kura parlamenta vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu. Taču gadījumā, ja valdība nav vēl izveidota līdz prezidenta ievēlēšanai, tad jaunievēlētais prezidents premjerministra amatu var uzticēt kādam citam, nevis PSD pārstāvim.
Visticamākā premjerministra kandidatūra ir līdzšinējais valdības vadītājs un PSD līderis Marčels Čolaku. Taču viņa politiskā zvaigzne sākusi rietēt pēc pazemojošās sakāves prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Lai gan aptaujas pirms vēlēšanām solīja viņa uzvaru, 24.novembrī notikušajā balsojumā ar gandrīz 23% balsu uzvarēja Džordžesku, kurš priekšvēlēšanu aptaujās faktiski pat nebija pamanāms. Savukārt, otrajā vietā ierindojās Laskonsi, par kuru balsoja nedaudz vairāk kā 19% rumāņu. Lai gan Čolaku no viņas atpalika tikai par nepilniem 3000 balsu, viņam nācās samierināties ar trešo vietu un no tālākas sacensības izstāties, vienlaikus arī paziņojot par aiziešanu no partijas vadītāja amata.
Atbalsta paušana premjera amata kandidātam, kas nāk no PSD rindām, savukārt divdomīgā situācijā nostāda Laskonsi, jo viņas atbalstītāji to uztvertu kā politisku kompromisu, kas apdraud viņas pret istablišmentu un korupciju vērsto nostāju. Tas savukārt var ietekmēt USR kandidātes izredzes prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, jo viņas atbalstītāji var uzskatīt, ka Laskonsi ir pārdevusies tradicionālajai politiskajai elitei, pret ko tā tik bieži iepriekš uzstājusies.
Taču, no otras puses, lai gūtu vēlēšanās uzvaru, Laskonsi nepieciešams sevi apliecināt arī kā kandidāti, kas spēj panākt vienotību un kompromisus. Savukārt uzvaras gadījumā Konservatīvi noskaņotajā Rumānijā viņai par labu nāktu, ja premjera krēslā atrastos vīrietis, kas bauda sabiedrības vairākuma atbalstu. Ja viņa neatbalstītu premjera amatam PSD kandidātu, tas novilcinātu jaunās koalīcijas izveidi, kas varētu novest pie pagaidu valdības izveides un pirmstermiņa vēlēšanām, kuras nāktos rīkot jau nākamā gada sākumā.
Galēji labējo faktors
Daudzi rumāņi ir neapmierināti ar stāvokli tautsaimniecībā un ar joprojām neizskausto korupciju, kā arī vīlušies cerībās, ko tiem sniedza dalība Eiropas Savienībā (ES). Tāpēc tos spējuši uzrunāt dažādu nokrāsu galēji labējie, kas kopumā ieguvuši 32% balsu. Labēji populistiskā Rumāņu vienotības alianse (AUR) parlamenta vēlēšanās ierindojās otrajā vietā, izcīnot 18% balsu. Taču līdz ar AUR parlamentā pirmo reizi iekļuvušas vēl divas galēji labējas partijas - "S.O.S. Rumānija" un Jauniešu partija, kas prezidenta vēlēšanās atbalsta Džordžesku, kurš startē kā neatkarīgais kandidāts. Par katru no partijām balsojuši attiecīgi 7,6 un 6,3% rumāņu. Līdz ar to galēji labējie tagad parlamentā veido "lielāko bloku", atzīst Babeša-Bojaji universitātes politikas zinātnes profesors Serdžu Miškoju.
Tādējādi, ja prorietumnieciskās partijas nespēs ātri vienoties par koalīcijas izveidi, pastāv iespēja, ka PSD var izšķirties par sadarbību ar AUR un citām mazākajām labējo populistu partijām.
Eksperti gan to uzskata par visai mazticamu, ņemot vērā ideoloģiskās domstarpības starp PSD un galēji labējiem. Sociāldemokrāti un Čolaku daudzkārt ir uzsvēruši savu uzticību dalībai ES un valsts prorietumnieciskajai orientācijai, bet alianse ar galēji labējiem nopietni apdraudētu partijas reputāciju. Taču, no otras puses, Čolaku otrdien apstiprināja, ka PSD neizteiks atbalstu nevienam no abiem kandidātiem, starp kuriem svētdien norisināsies cīņa vēlēšanu otrajā kārtā, atstājot izvēli rumāņu tautas ziņā.
Tajā pašā laikā Laskonsi tūlīt pēc Konstitucionālās tiesas sprieduma, ar kuru tika atzīti pirmās vēlēšanu kārtas rezultāti, aicinājusi veidot prorietumniecisko partiju koalīciju, piesaistot tai arī Ungāru demokrātisko aliansi (UDMR), kas ieguvusi 6,5% balsu un kuras līderis Kelemens Hunors izteicis atbalstu USR kandidātei un tās paustajai proeiropeiskajai nostājai. "Šis Rumānijai ir kritisks brīdis. Kopā mēs varam stiprināt demokrātiju, pretoties ārējiem draudiem un gādāt par mūsu vietu Eiropā," uzsvērusi Laskonsi, piebilstot, ka nepieciešama solidaritāte, lai pretotos Krievijas ietekmei. Savukārt AUR vēlēšanu otrajā kārtā paudusi atbalstu Džordžesku.
Prorietumnieciskā kursa saglabāšana
Neskatoties uz visām līdzšinējām Rumānijas politiskajām peripetijām, valsts prorietumnieciskā nostāja ir dziļi iesakņojusies gan visā tradicionālajā politiskajā spektrā, gan valsts elitē. Galu galā, Rumānijas pievienošanās ES un NATO gadsimta sākumā norisinājās toreizējā prezidenta un kādreizējā komunista Jona Iljesku vadībā.
Džordžesku uzvara prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā daudziem rumāņiem bija negaidīts trieciens, kas, domājams, veicināja to, ka nedēļu vēlāk pie balsošanas urnām parlamenta vēlēšanās devās 52% balsstiesīgo, demonstrējot pēdējo 12 gadu laikā parlamenta vēlēšanās nepieredzētu vēlētāju aktivitāti.
Sagaidāms, ka vēlētāju aktivitāte prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā būs vēl augstāka, sabiedrībai mobilizējoties, lai nepieļautu prokrieviskā un pretrietumnieciskā kandidāta uzvaru. Pret 62 gadus vecā "antivaksera" un Krievijas diktatora Vladimira Putina apbrīnotāja uzvaru ik dienu Bukarestē un citviet Rumānijā notiek protesta demonstrācijas.
Kas ir Džordžesku?
Džordžesku pēc izglītības ir augsnes zinātnieks un pagājušā gadsimta 90.gados ieņēma dažādus amatus Vides ministrijā. Laikā no 1999. līdz 2012.gadam viņš bija Rumānijas pārstāvis ANO Vides programmā. Savulaik viņš bija AUR biedrs, taču pēc ilgstošiem iekšējiem strīdiņiem un kolēģu pārmetumiem par prokrievisku nostāju un NATO kritiku 2022.gadā Džordžesku partiju pameta.
Savulaik daļā sabiedrības viņš izsauca sašutumu, paziņojot, ka Otrā pasaules kara gadu diktators Jons Antonesku un fašistiskās organizācijas "Dzelzs gvarde "dibinātājs Kornelju Zelea Kodreanu uzskatāmi par nacionālajiem varoņiem. Tajā pašā laikā Putinu viņš raksturojis kā "vīru, kas mīl savu valsti".
Tomēr eksperti norāda, ka Džordžesku negaidītie panākumi nav tik lielā mērā saistīti ar viņa pievilcību vēlētāju acīs, bet gan ar vēlētāju neapmierinātību ar tradicionālo politisko eliti. "Viņš vienkārši ir puisis, kas izmanto sociālos tīklus, lai vakuumā padarītu sevi redzamu rumāņiem, kas zaudējuši saikni ar politiskajām partijām [vai] vismaz ar elitēm Bukarestē," norāda politikas konsultants Kristiāns Andrei. "Tradicionālās partijas zaudējušas spēju izmantot šīs jaunās platformas." Tajā pašā laikā tradicionālajām partijām trūkst "cerības vēsts" un skaidra valsts attīstības redzējuma.
Tikmēr Džordžesku sola atbalstu lauksaimniekiem, mazināt importa atkarību, palielināt vietējās enerģijas un pārtikas ražošanu, radīt "suverēnu" pārdales modeli, kas balstīts līdzdalības demokrātijā. Saskaņā ar viņa programmu Rumānijas attīstības "vērtību ass ir patiesība, brīvība un suverenitāte".
Ārpolitikā Džordžesku uzskata, ka Rumānijai savas saistības pret ES un NATO jāpilda par tik, par cik tās ievēro savas saistības pret Rumāniju. Tajā pašā laikā Džordžesku NATO nosaucis par "vājāko aliansi pasaulē", un, viņaprāt, Rumānijai starptautiskajā arēnā jāspēlē "daudz konsekventāka" loma. NATO pretgaisa aizsardzības bāzi Deveselu viņš nosaucis par "diplomātisku apkaunojumu" un apgalvojis, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā alianse nevienu no savām dalībvalstīm neatbalstīšot.
Kā labāko Rumānijas turpmākās virzības ceļu Džordžesku piedāvā "Krievijas viedumu" un izvērsis "TikTok" kampaņu, aicinot izbeigt atbalstu Ukrainai. Taču sastopoties ar daudzu pilsoņu, īpaši jauniešu sašutumu, tiem izejot ielās zem tādiem saukļiem kā "Nē Putinam!, Nē bailēm! Eiropa ir mūsu māte! Jaunatne aicina nebalsot par diktatoru!", Džordžesku steigšus noliedzis, ka viņš iestātos par Rumānijas aiziešanu no eiroatlantiskajām struktūrām.
Lai gan balsojuma iznākumu grūti prognozēt, ir skaidrs, ka Džordžesku uzvaras gadījumā Rumānijas prorietumnieciskās pozīcijas ir nopietni apdraudētas, jo prezidentam ir noteicoša loma valsts ārpolitikas un drošības politikas veidošanā.
Avoti: RFE/RL, AP, AFP, "Reuters", "Novinite", "Romania Insider".
