Peskovs: Putins ir gatavs parunāties ar Trampu Ukrainas jautājumā, taču neatteiksies no savām "pieticīgajām" prasībām

"Prezidents patiešām vairākkārt, precīzāk sakot — pastāvīgi, paziņo par to, ka ir gatavs kontaktiem un sarunām," paziņoja Peskovs.

Iepriekš aģentūra "Reuters", atsaucoties uz personām, kas esot "iepazinušās ar Kremļa plāniem", vēstīja, ka Putins ir gatavs ar Trampu apspriest kara izbeigšanu Ukrainā, paužot gatavību apsvērt "konflikta iesaldēšanu" pašreizējās frontes zonā, tomēr prasa, lai Ukraina atdod savas teritorijas, uz visiem laikiem atsakās no iestāšanās NATO, krietni samazina savu armiju, kā arī pārtrauc jebkādā veidā "diskriminēt" krievu valodu.

Tramps jau vairākkārt ir apgalvojis, ka ļoti ātri panāks kara izbeigšanu, taču nekad nekonkretizējot, kā viņam tas izdosies, tā kā Krievija kategoriski atsakās atdot sagrābtās teritorijas, bet Ukraina nepiekrīt samierināties ar apmēram piektdaļas savas teritorijas atdošanu agresorvalsij, kuras amatpersonas un propagandisti pastāvīgi stāsta, ka Ukrainai vispār nav tiesību pastāvēt, bet tādu ukraiņu kā tautas nemaz nav.

Pirmajā detalizētajā ziņojumā par to, kam Kremļa diktators varētu piekrist jebkurā ar Trampa starpniecību noslēgtajā darījumā, piecas pašreizējās un bijušās Krievijas amatpersonas izteicās, ka Kremlis varētu piekrist konflikta iesaldēšanai esošajās frontes līnijās.

Turklāt Putins varētu būt gatavs sarunām par "robežu", kas stieptos tās sagrābtajos Ukrainas austrumu Zaporižjas, Hersonas, Doneckas un Luhanskas apgabalos, uzskata trīs cilvēki, kuri visi vēlējās palikt anonīmi. Kamēr Krievija apgalvo, ka visi šie četri apgabali ir pilnībā Krievijas daļa, ko aizsargā valsts kodollietussargs, tās spēki reāli kontrolē 70–80% šo apvidu teritorijas, un aptuveni 26 000 kvadrātkilometru joprojām atrodas Ukrainas karaspēka rokās.

Jāatgādina, ka savā kara pieteikšanas runā 2022. gada 24. februārī Putins solīja, ka neko negrasās Ukrainai uzspiest ar varu un neko neokupēs, taču jau 30. septembrī paziņoja par minēto četru apgabalu aneksiju. Tiesa, krievu okupanti nekad nav ieņēmuši  Zaporižju, bet martā sagrābto Hersonu viņiem nācās atstāt jau novembrī.

Kā cēla žesta demonstrāciju Krievija varētu būt gatava izvākties no salīdzinoši nelieliem okupētajiem rajoniem Harkivas un Mikolajivas apgabalos Ukrainas ziemeļos un dienvidos, sacīja divas no amatpersonām. Taču ja šis "dāsnais" piedāvājums netiks pieņemts, krievu okupanti turpinās ofensīvu, sacīja avoti.

Šomēnes Putins paziņoja, ka jebkādam pamieram ir jāatspoguļo "realitāte frontē", taču baidās, ka Ukraina izmantos atelpu, lai ar NATO palīdzību atkal apbruņotos. "Ja nebūs neitralitātes, grūti iedomāties jebkādu labu kaimiņattiecību pastāvēšanu starp Krieviju un Ukrainu," 7. novembra Valdaja foruma uzrunā sacīja diktators, kurš pirms vairāk nekā 1000 dienām uzsāka asiņaināko karu Eiropā kopš Hitlera laikiem.

Šo tēzi Putins atkārto jau sen — Krievija neatdos "savas" teritorijas Ukrainā un grib fiksēt šo stāvokli uz visiem laikiem ar perspektīvu turpināt sagrābšanu nākotnē.

Arī septembrī Putins stāstīja par gatavību meklēt "saprātīgus kompromisus, lai noregulētu situāciju Ukrainā". Taču jau toreiz viņš uzsvēra, ka nekādas principiālas Krievijas piekāpšanās šajā "kompromisā" nav gaidāmas, tas jādara tikai Ukrainai.

"Mēs esam gatavi meklēt kompromisus, mēs esam gatavi saprātīgiem kompromisiem," viņš paziņoja propagandistei Olgai Skabejevai. "Rezultātam ir jābūt Krievijas labā, es saku tieši, bez jelkādas kautrēšanās, un tā pamatā ir jābūt reālai situācijai kaujas laukā. Bez jelkādām šaubām, mēs negrasamies nekur piekāpties. Nekādu "apmaiņu" nebūs," viņš paziņoja.

Putina prasības jebkādu miera sarunu uzsākšanai ir pavisam "pieticīgas", un paustas 14. jūnija ultimātā — Kremļa diktators tikai vēlas, lai Ukraina atzīst par Krievijas īpašumu tās teritorijas, kuras Krievija jau bija sagrābusi (Krima, Donbass), kā arī izved savu armiju no teritorijām, kuras Krievija jau ir oficiāli ierakstījusi savā konstitūcijā kā sev piederošas, taču tā arī nav spējusi iekarot — visu Zaporižjas, Hersonas, Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijas, tādējādi par pliku "paldies" atdodot agresorvalstij tādas Ukrainas pilsētas kā Zaporižja, Hersona, Kramatorska, Slavjanska, Pokrovska un citas. Vēl Putinam labpatiktos, lai Ukraina pati veiktu savu "demilitarizāciju un denacifikāciju", uz visiem laikiem atteiktos no mērķa iestāties NATO, uz visiem laikiem atteiktos no iestāšanās jelkādos militāros blokos, atteiktos no plāniem atgūt kodolarsenālu, piešķirtu krievu valodai īpašu statusu, kā arī tiktu atceltas visas Rietumu sankcijas pret Krieviju, kuras, kā gadiem ilgi stāstīja Kremļa propaganda, Krievijai nākot "tikai par labu". Kad Ukraina un Rietumi izpildīs šīs prasības, tad Putins ir gatavs tikai vienkārši sākt apspriest "saprātīgos kompromisus".