Krievija prasa Francijas oficiālu skaidrojumu, kādēļ "Mistral" karakuģi vēl nav piegādāti
Krievija pieprasa Francijai oficiāli paskaidrot "Mistral" nepiegādāšanas iemeslus.
Pasaulē

Krievija prasa Francijas oficiālu skaidrojumu, kādēļ "Mistral" karakuģi vēl nav piegādāti

Jauns.lv

Krievija vērsusies Francijas Aizsardzības ministrijā ar lūgumu sniegt oficiālus paskaidrojumus, kāpēc netiek pildīts līgums par "Mistral" klases karakuģa piegādi, paziņoja informācijas avots Krievijas Federālajā militāri tehniskās sadarbības dienestā.

Krievija prasa Francijas oficiālu skaidrojumu, kād...

Dienests nosūtījis Francijas Aizsardzības ministrijas Bruņojuma ģenerāldirektorātam pieprasījumu ar mērķi saņemt oficiālu atbildi šajā jautājumā, sacīja avots.

Viņš norādīja, ka Krievija nevar vadīties tikai pēc atsevišķu politiķu mutiskiem paziņojumiem, pat ja tas būtu valsts prezidents.

"Lai pieņemtu tālākus lēmums - vērsties tiesā, vai arī dot franču pusei vairāk laika -, Krievijai ir jābūt rakstiskam situācijas izskaidrojumam," sacīja avots.

Līgums par divu "Mistral" klases kuģu piegādi starp Francijas uzņēmumu DCNS un Krievijas "Rosoboronexport" tika noslēgts 2011.gadā. Līguma summa ir 1,2 miljardi eiro, un militāri tehniskajā jomā abu valstu starpā tas ir lielākais līgums.

Atbilstoši sākotnējam plānam pirmo kuģi bija paredzēts piegādāt 2014.gada oktobrī vai novembrī, bet otro - 2015.gadā. Taču, ņemot vērā situāciju Ukrainā, Francija pakļāvās starptautiskās sabiedrības spiedienam attiecībā uz šo darījumu un septembrī atlika pirmā "Mistral" klases kuģa piegādi.

Jaunā gada pirmajā dienā Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns paziņoja, ka Francija nepiegādās Krievijai "Mistral" klases helikopteru bāzes kuģus, kamēr neredzēs konkrētu apliecinājumu paliekošam mieram Ukrainā.

"Nepieciešams (..) pamiera process, kas tiešām tiek ievērots, un politiska ceļu karte, kas ļautu atjaunot mieru," viņš sacījis radiostacijai "Europe 1".

"Redzu, ka mēģinājumi ir bijuši, bet, kamēr tie nav taustāmi un pārbaudāmi, mēs nevaram pieņemt lēmumu," piebildis ministrs.

Krievija februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

LETA, Foto: AFP/LETA